Jānis jau pusotru gadu dzīvo kā murgā – viņa namu apsēduši bezpajumtnieki

Devīto ēku Platajā ielā pārņēmuši bezpajumtnieki. Cilvēkus namā ielaižot viens no otrā stāva iedzīvotājiem, pie kura arī šodien viesojās vairāki manāmi iereibuši kungi, kuri viens pēc otra pamet telpas. Ārdurvju kods rajonā visiem esot zināms, līdz ar to, pašlaik nav iespēju, kā apturēt bezpajumtnieku invāziju daudzdzīvokļu ēkā.

Jānis, kurš ir viens no retajiem otrā stāva legālajiem iedzīvotājiem, stāsta, ka jau aptuveni pusotru gadu viņa ikdiena līdzinās murgam: "Man ir doma par savu naudu uztaisīt jaunu ieeju ar atsevišķu atslēgu. Bet tad būs bomžiem dzīvoklis ar aizslēdzamām durvīm. Tualetē salauza podu – visu piedirš. Viņi guļ uz tā betona."

Kaimiņš, kurš cilvēkus bez mājasvietas aicina pie sevis, nekādas problēmas notiekošajā nesaskata: "Man viss ir labi. Nu, pie manis atnāk ciemiņi. Tā ir jūsu problēma. Tā ir policijas problēma."

Jānim pēdējais piliens saspringtajā situācijā bija gadījums, kad laikā, kamēr viņš atradās slimnīcā, no vīrieša istabas nozagts elektriskais skrejritenis, kas bija pielāgots cilvēkam ar kustību traucējumiem. Taču sīkākas zādzības piedzīvotas arī iepriekš: "Es guļu naktī un pēkšņi dzirdu, ka man "mikrene" sāk darboties. Kaimiņš ielien pa nakti, aiztaisa "mikrenei" durtiņas un viņa sāka darboties. Es pamodos, prasīju, ko dara."

Cīņa ar bīstamajiem ļaudīm, kas apsēduši māju, šķietot nebeidzama: "Tajā galā ir virtuve, es atstāju durvis istabai vaļā. Kamēr runāju ar apkopēju, viņš nozaga manu skūšanās odekolonu. Izsaucu policiju, bet kad viņi aizbrauca, kaimiņš atkal klāt. Tad man te utis bija, tiku galā un parādījās blaktis. Ar tām arī tiku galā. Virtuvē arī prusaki."

Rīgas pašvaldības policijas darbinieki šajā adresē, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar personām bez noteiktas dzīvesvietas, pēdējā gada laikā ieradušies piecpadsmit reizes. Vienu no mājas nelūgtajiem visiem "Degpunktā" izdevās uzrunāt.

Vīrietis jau bija iesnaudies, taču uzmodās: "Man nebija kur iet. Tāpēc es ielīdu kāpņu telpā un krācu kā sūds. Tā ir mana kļūda. Man ir 50 gadi, man ir … par darbu. Varat mani vest, kur vien vēlaties, mani neieslodzīs, jo man ir 50 gadi un 8 mēneši. Un man ir pilnīgi vienalga, kur mani vedīs. Tāpēc es negribu ar jums strīdēties. Bet es gribu ar jums parunāt kā cilvēks ar cilvēku."

Šādi dzīves apstākļi apnikuši arī pirmā stāva iedzīvotājiem. Pastāvīgs, nepatīkams aromāts, trokšņi un cilvēki, no kuriem labāk turēties pa gabalu.

"Tā smaka, viņi visi smako. Un mēs esam kādus vīrusus noķēruši. Sētniece divas reizes ir saslimusi ar rotavīrusu. Mēs jau mēģinājām ar viņiem laipni runāt, lai iet, meklē sev mājokli. Tur ir pamestas vasaras mājas. Viņu te ir tik daudz. Vesela Bolderāja, un visi – bezpajumtnieki," saka ēka iemītniece Marija.;

Mājas iedzīvotāji uzskata, ka vienīgais risinājums, lai adresē atgrieztos kārtība, būtu algot sargu, kurš uzrauga, kas ienāk namā. "Degpunktā" vaicāja ēkas apsaimniekotājam – "Rīgas namiem", kā plānots risināt ieilgušo bezpajumtnieku patvaļu Platajā ielā. Viņi apsaimniekošanas pakalpojumus daudzdzīvokļu namā uzsākuši šī gada 1. janvārī.

"Šobrīd ir pabeigta elektroapgādes pievilkšana pie ārdurvīm, lai jau tuvākajā laikā varētu veikt koda slēdzenes maiņu, un piekļuves kodi netiktu nekontrolēti izplatīti. Durvju slēdzenes tiks aprīkotas nevis ar kodiem, bet ar čipkartēm, tādējādi nodrošinot kontrolētu piekļuvi – kartes tiks izsniegtas tikai dzīvokļu īrniekiem," skaidro "Rīgas nami" pārstāvis Jānis Bunte.

Līdz tam laikam trīsstāvu ēkas iedzīvotājiem joprojām vai nu saviem spēkiem, vai arī iesaistot likumsargus būs jācīnās ar bezpajumtnieku uzturēšanos ēkā. Arī pēc tam, protams, nav garantiju, ka iestāsies miers.