Jurģis ar bērniem peldējās jūrā, taču sajuta dīvainu vilkmi. Pēc brīža no šīs vietas tika izcelts noslīcis vīrietis…

Garciema iedzīvotājam Jurģim ilgi nebija jādomā, kā pavadīt saulaino brīvdienu. Laiks gluži vai vilināja doties uz pilsētas lielāko dārgumu – jūru.

Viļņi todien bija visai lieli. Vīrietis ieģērba savus līdzpaņemtos bērnus glābšanas vestēs un devās iekšā. "Vienā brīdī tie viļņi kļuva pavisam dīvaini – sāka nākt no dažādām pusēm un es sajutu tādu spēcīgu vilkmi iekšā. Tad, protams, uzreiz momentāni izrāvu bērnus ārā, pārtraucām peldēšanu un devāmies mājās," stāsta Jurģis.

Pārvilkuši mājas drēbes, ģimene pamanīja, ka gar logiem pludmales virzienā aiztraucas ātrā palīdzība. Ziņkārības vadīts, viens no bērniem aizsteidzās paskatīties, kas notiek, un drīz vien atgriezās ar skumju vēsti – tieši tur, kur ģimene peldējusi, izvilkts noslīcis vīrietis.

Jurģis devies uz turieni, lai pārliecinātos, vai tas nav kāds pazīstamais. Viņš saticis savu kaimiņu, kurš tieši pirms brīža bija izvilcis no jūras noslīkušo vīrieti. Kaimiņam ir bijis līdzi dēlis, ar ko peld jūrā un, kā izrādās, vīrietis bija noslīcis nelielā dziļumā – ūdens nebija pāri galvai.

Kaimiņa sieva esot dzirdējusi īsu saucienu, bet pēc pāris minūtēm jau bija redzams, kā viļņi cilā šo vīrieti – viņš vēl nebija nogrimis.

Turpinot sarunu, atklājās, ka arī kaimiņš pirms tam kopā ar ģimeni atpūtās pludmalē, tomēr jautrība drīz vien bija jāpārtrauc. Iemesls šim lēmumam bija tāds pats kā Jurģim – arī viņš sajuta, ka viļņi kļuvuši ļoti bīstami.

Bīstamība pie jūras visbiežāk rodas no pārrāvuma straumēm, tās Baltijas jūrā esot visai bieža parādība.

"Pilnīgi noteikti vienīgais un galvenais faktors ir vēja ātrums un vēja virziens. Ja vējš pūš no jūras puses, tā sauktais jūras rumbu vējš, un tas vēja ātrums pārsniedz 5-7 metrus sekundē, tad kaut kādi riski sāk parādīties, un pieaugot vēja ātrumam, tie riski pieaug būtiski. Jo augstāki viļņi, jo ir lielāka iespējamība, ka veidosies šīs te pārrāvuma straumes, nu, vai vismaz būs gar krastu straumes, kuras ūdens masu dzen gar krastu vienā virzienā un arī potenciāli var ievilkt dziļāk," skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis.

Lai izkļūtu no šādas straumes, jāpeld paralēli krastam. Dodoties ūdenī, ikreiz jāizvērtē apstākļi un jāievēro piesardzība.