Kāpēc fūristi veic tik "atsaldētus" manevrus? Šoferis: Viņus spiež darba devēji

Kravas automašīnas, dodoties Bauskas virzienā, aizņēmušas abas joslas. Laicīga bremžu pedāļa piespiešana un centieni griezt stūri pa labi no nopietnas sadursmes ļāva izvairīties vairākiem smago mašīnu šoferiem. Šāda situācija fiksēta Ceraukstē.

Gan uz konkrētā autoceļa, gan arī šajā ciemā bīstami momenti un sadursmes novērotas ik pa laikam. Tā, piemēram, šoziem kāds kravas auto bija nokļuvis incidentā ar vieglo mašīnu un iebraucis pļavā, izspraukdamies caur kokiem un gandrīz attopoties privātmājas pagalmā.

Armands, kurš bieži vien, veicot pārvadājumus, brauc pa Bauskas šoseju, pastāsta par pieredzētajiem atgadījumiem: "Vairāk mēģina apdzīt tādus transporta busus kā šis, bet vieglos auto viņi neapdzen ar šādiem bīstamiem manevriem." Esmu vairākkārt pamanījis, ka brauc divas smagās automašīnas un dzen tādas pašas. Pavisam nesen redzēju, ka fūre dzen arī divas citas smagās automašīnas uzreiz. Tas ir ļoti bīstami."

Auto eksperts Edmunds Ozolnieks no "Drošas braukšanas skolas" norāda, ka konkrētajā gadījumā ir paveicies ar lokāciju, kurā visi trīs spēkrati satikušies, jo dažus simtus metrus tālāk gar ceļmalu izvietotas metāla barjeras, kas šoferiem neļautu tik brīvi nobraukt nost no asfalta.

"Diemžēl mūsu infrastruktūras trūkums rada spriedzi uz ceļa ļoti bieži. Tajā video arī var redzēt, ka autovadītājs, kurš nofilmējis šo stāstu, sākotnēji brauc nedaudz pāri 80 km/h un redz, ka tur notiek situācija. Tad viņš samazina braukšanas ātrumu laicīgi un tajā brīdī, kad viņi samainās, viņa ātrums jau ir nokrities zem 40 km/h. Ja viņš tajā brīdī būtu aizņemts ar ko citu un nebūtu tik labi nolasījis šo situāciju, tad tur "vienos vārtos" būtu trīs kravas auto sadursme ar letālām sekām," pauž Ozolnieks.

Kravas automašīnas šoferis Aleksandrs dalās savā pieredzē ar to, kāda ir smago mašīnu vadītāju kultūra: "Neuzmanīgi braukt, tas ir ļoti dārgi. (DP: Kāpēc?) Nu, tāpēc, ka sodi šobrīd ir lieli. Nu, cik zinu, saskaņā ar Latvijas likumdošanu tur sanāk kaut kur, nu, līdz 10 kilometriem, apmēram 50 – 60 eiro, droši vien, braucot ar lielu auto. Šīs mašīnas ir iestatītas tieši uz 90 km/h. Un tādu transportlīdzekļu, tieši lielu kravas mašīnu nav tādu, kas pārsniegtu 90 km/h. To var pārsniegt tikai 70 zīmes, ja 50, tad tu vari braukt arī 70 km/h, tāda ir iespēja ar šo transportlīdzekli. Bet ātrāk par 90 km/h lielās mašīnas nebrauc."

Vīrietis arī izskaidro, kādi ir galvenie novērotie iemesli tam, kādēļ šoferi nolemj riskēt ar savu un apkārtējo cilvēku dzīvību: "Kāpēc apdzen? Tas ir tāpēc, ka pie mums, nu, kā pie mums, ir tādi dispečeri, kuri ļoti spiež autovadītājus braukt, nedomājot par to, ka ir jābūt drošībai. Viņiem ir svarīgāk ātrāk piegādāt kravu. Cilvēku vienkārši, nu, piespiež, var teikt, lai viņš to darītu. Nu, tas viss ir savstarpēji saistīts, kā ķēde. Principā, veikalā nav kādas preces, tas nozīmē, jāsteidzas, jāsteidzas, lai tā būtu."

Galvenais faktors, kādēļ apdzīšana fūrēm ir krietni vien bīstamāka nekā vieglajiem auto, ir nespēja īsā laika posmā attīstīt pietiekamu ātrumu.

"Kas ir visbīstamākais apdzīšanā, tā ir atrašanās pretējā braukšanas joslā. Jo tur var notikt frontāla sadursme. Attiecīgi – kur ir tā problēma? Šie kravas auto abi brauc ar praktiski vienādu ātrumu," norāda "Drošas braukšanas skolas" eksperts.

Ozolnieks uzsver, ka vienīgā iespēja, lai uz valsts galvenajiem autoceļiem izvairītos no šādiem bīstamiem manevriem, būtu pilnīga to pārbūve par četru joslu šosejām. Tuvākajā nākotnē tas gan nav sagaidāms.