"Lai arī viņš sakropļoja manu brāli, nāvi viņam nevēlējām" – Rojā notriektā vīrieša ģimene stāsta par notikušo

Galarezultātā cietējs bija vīrietis, kurš iesaistījās iereibušā šofera nomierināšanā. Iegūtās traumas bija smagas un atkopšanās process norit vēl joprojām. Pie "Chrysler" stūres sēdošajam vīrietim tika piespriesti pieci gadi cietumā. Tik ilgi gan ieslodzījuma kamerā notiesātais nepavadīja. Pirms dažādam dienām vīrietis Liepājas cietumā miris.

35 gadus vecais dundadznieks, kura bravūrīgā rīcība jūlijā laupīja iespēju Artūram staigāt, izciešot sodu Liepājas cietumā, 9. janvāra rītā nomira savā kamerā. "Viņš piecēlās no rīta. Acīmredzot sareiba galva un viņš saļima. Tūlīt pat tika izsaukta medicīniskā palīdzība, kas ieradās ļoti operatīvi un viņiem tika nodrošināta iekļūšana cietuma teritorijā. Aptuveni 40 minūtes ilga reanimācijas pasākumi, mēģināja uzturēt cilvēku pie dzīvības, bet diemžēl neizdevās, un iestājās nāve," norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece stāsta, ka vīrietis jau iepriekš bija vērsies pie cietuma mediķiem un sūdzējies par savu veselības stāvokli, taču nekas dzīvībai bīstams viņam netika konstatēts. Ņemot vērā notiesātā raibo pagātni, kurā lietotas dažādas atkarību izraisošas vielas, nāves cēlonis, iespējams, ir saistīts tieši ar vīrieša dzīves veidu.

"Kā par jebkuru gadījumu cietumā – bioloģiska nāvi vai kādām citām aizdomām – ir ierosināts kriminālprocess. Tā ietvaros notiek neatkarīga ekspertīze, un mēs gaidām slēdzienu. Līdzšinējā informācija liecina, ka absolūti izslēgtas ir vardarbīgas nāves pazīmes," turpina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece.

Artūrs, kurš saņēma "Chrysler" triecienu un piedzīvoja pamatīgu lidojumu, šos Zvejnieksvētkus neaizmirsīs nekad. Kopš jūlijs vīrietis un viņa ģimene dara visu nepieciešamo, lai dzīve atgrieztos ierastajās sliedēs. Diemžēl tas prasa ļoti daudz spēka un laika. Veselības uzlabojumi nāk soli pa solītim.

"Vakar, uzzinot par vainīgā nāvi, protams, bija šoks. Tagad varu tikai izteikt viņa ģimenei un tuviniekiem lielu līdzjūtību. Lai arī viņš sakropļoja manu brāli, nāvi viņam noteikti nevēlējām. Bija vismaz cerība kādreiz saņemt no vainīgā kompensāciju par Artūra ārstniecības izdevumiem, tagad tās vairs diemžēl nav. Artūrs ir izgājis vairākus rehabilitācijas kursus dienas stacionārā, pie viņa regulāri nāk fizioterapeite, tomēr joprojām pārvietojas ratiņkrēslā. Ir smagi kāju nervu bojājumi – labo pēdu nejūt, kreisā kāja labākā stāvoklī. 9. janvārī pēc ķirurga apmeklējuma saņēmām labu vēsti – ir atļauts uzsākt daļēju slodzi speciālistu uzraudzībā, izmantojot palīgierīces. Bet, kad brālis saņems šīs nepieciešamās kāju ortozes un ceļu fiksatorus, neviens nevar izskaidrot. Kopumā, lai arī neliels, progress tomēr ir un tas vieš cerības, ka Artūrs tomēr staigās un varēs pilnvērtīgi dzīvot," saka cietušā vīrieša māsa.

"Degpunktā" komanda novēl Artūram un viņa tuviniekiem izturību un gribas spēku turpināt cīnīties.