Sertifikāts, par kuru varot iegūt 1,5 miljonus eiro – krāpšana internetā uzņem apgriezienus

Sertifikāts, kas apliecina, ka esat vinnējis 1,5 miljonus eiro – lai dabūtu savu laimestu jums vien šis tas jāizdara. Piemēram, jāpārskaita daži simti eiro par naudas piegādi. Diemžēl ir tādi ļaudis, kuri joprojām uzticas krāpniekiem un viņus nemaz nemulsina dažādi aizdomīgi sertifikāti un gluži neticami laimesti. Cerībā reiz kļūt bagāti, viņi ir gatavi atdot pat pēdējo naudu. Šonedēļ, neticama veiksme piemeklējusi arī rīdzinieku Mareku.

Šajā gadījumā noziedznieki uzdodas par starptautisku firmu, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Spriežot pēc krāpnieku sūtītas vēstules, viņi sadarbojoties arī ar "Inbox.lv". Taču jau nākamajā dienā Mareks saņēmis vel vienu vēstuli. Tajā viņš aicināts sazināties ar kurjeru kompāniju. Nācies atskārst, ka ne viss, kas minēts vēstulē atbilst patiesībai un vēlāk zvanot uz šī "laimesta" paziņotāju norādītajiem numuriem izrādījies, ka tādi nemaz neeksistē.

Jāpiebilst, ka krāpnieki nebūt neguļ uz lauriem un nepārtraukti cenšas "pārsteigt" ar ko jaunu. Šajā situācijā Marekam, par simbolisku samaksu tika piedāvāta seifa piegāde uz Latviju un pat pievienotā tā bilde. Epasta vēstulē atrodamajā pamācībā kā rīkoties tālāk, bija rakstīts, ka seifā arī atrodams pusotrs miljons eiro.

E-pastā pielikumā atrodami vairāki acīmredzami aizdomīgi sertifikāti. Lai saprastu, ka tie ir nav autentiski, nebūt nav jābūt ekspertam. Piemēram šeit pilnīgi skaidri var redzēt, ka Mareka e-pasts, visai nemākulīgi iemontēts ar datora programmas palīdzību.

Informācijas tehnoloģiju drošības speciālisti no "CERT.LV", kuri ik dienas saskaras ar šādām krāpnieciskām shēmām, skaidro, ka šaubu gadījumā, nepieciešams sazināties, ar uzņēmumiem, kas norādīti kā vēstules autori. Šajā gadījumā, tie ir "TNT" kurjeri.

IT speciālists Gints Mālkalnietis norāda, ka e-pasta adreses, no kurām tiek saņemtas ziņa ir ļoti viegli viltojamas vai atdarināmas. Tādēļ, nepievēršot uzmanību detaļām, var iekrist krāpnieku lamatās.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saņemot šādas vēstules ir gana piesardzīgi un neuzķeras uz ļaundaru izmestā āķa, tomēr vismaz divas reizes gadā, interneta drošības speciālistiem nākas sastapties ar cietušajiem, kuri jau paspējuši pārskaitīt naudu, vai kā citādi, tikuši apkrāpti. Starp citu, ļoti labs veids kā pasargāt sevi no krāpniekiem, ir pievērst uzmanību vēstules pareizrakstībai.

Nereti ļaundari saviem potenciālajiem upuriem piedāvājot iesaistīties pretlikumīgos darījumos, piemēram, lūdzot pieņemt ievērojamas naudas summas, kas it kā nopelnītas vai iegūtas nelegālā ceļā un nu steidzami jāpaslēpj. Protams, par to tiek piesolīta arī vilinoša atlīdzība. Taču, paradoksālākais šajā gadījumā ir fakts, ka situācijā, ja apzināti piekritīsiet iesaistīties krimināla rakstura darījumos, likums un policisti jūs neglābs. Sliktākajā gadījumā, pret jums pat var tikt ierosināta lieta.

Kriminālpolicisti lēš, ka gada laikā policijā nonāk aptuveni piecdesmit cietušie, taču patiesībā to skaits varētu būt daudz lielāks, jo daudzās situācijās, cietušie izvēlas samierināties ar zaudēto naudu, vai nevar lūgt policijas palīdzību, jo apzinās, ka ir gribējuši pārkāpt likumu, taču beigās paši tikuši apkrāpti.