Izlēkt priekšā vilcienam – pašnāvība, kuras nasta atstāj sekas arī uz vilciena mašīnistu

Kā norāda podkāsta dalībnieki, tad pēc visa spriežot Latvijā varētu iedalīt trīs galvenos veidus, kā cilvēki izvēlas atņemt sev dzīvību – pakāršanās, nolēkšana no tilta un mešanās zem vilciena.

Runājot tieši par dzelzceļu, tiek vērsta uzmanība, ka atšķirībā no "vecās Eiropas" valstīm, kur gar sliedēm ir izbūvēti milzīgi žogi, Latvijā tās ir ļoti viegli pieejamas.

"Nereti esam filmējuši pie dzelzceļa, kad atnāk sargs un saka: šis ir stratēģisks objekts! Ja tas ir stratēģisks objekts, tad, lūdzu, to pienācīgi norobežojiet. Tas stratēģiskais objekts ir tikai uz papīra. (..) Ja tu esi šaubās par savu likteni, tu ej katru dienu uz veikalu un redzi to vilcienu, kā tas svilpj garām un tev tad droši vien rodas kaut kādas domas," vērš uzmanību "Degpunktā" producents Agnis Blūmfelds.

Atskatoties uz daudzu gadu gaitā raidījumā veidotajiem sižetiem, nākas secināt, ka cilvēki, kuri vēlas izdarīt pašnāvību uz sliedēm to visbiežāk mēģina darīt nomaļās vietās, aiz līkumiem, tumsā, lai vilciena mašīnists nepaspētu nobremzēt. Vilciena vadītāji ne reizi vien atzinuši, ka viņiem līdzi nākas nest šādu traģēdiju radīto nastu un nākas meklēt psihologa palīdzību.

Vēl viens no iemesliem, kāpēc notiek traģēdijas uz sliedēm ir neuzmanība un mūzikas klausīšanās. Šādas nelaimes visbiežāk raksturīgas tieši jauniešiem, kuriem mūzika ir dzīvesveids un, atrodoties sliežu tuvumā, vai šķērsojot tās, viņi to turpina klausīties lielā skaļumā.

Runājot par šķērsošanas vietām "Degpunktā" producents vērš uzmanību uz kādu mazāk zināmu faktu – proti, tuvumā tirdzniecības centram "Akropole" zem sliedēm atrodas slepens tunelis, kas paredzēts dzelzceļa darbiniekiem. Tā ir šaura eja, kas šobrīd paredzēta dzelzceļa darbiniekiem, tomēr domājot par veidiem, kā šķērsot sliedes šajā vietā, kur tomēr apgrozās daudz cilvēku, iespējams, ka to varētu paplašināt un padarīt pieejamu iedzīvotājiem.