"Nosmēķēja" pats savu dzīvību… Kaimiņi un policija bezspēcīgi, līdz notiek nenovēršamais
Vairāk nekā 10 gadus daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem Tautas ielā Daugavpilī viens kaimiņš sagādāja pamatīgas raizes. Vīrietis konstanti lietoja alkoholu, un no kāpņutelpas bieži nācās dzīt viņa pudeles brāļus. Vietējie stāsta, ka dzīvojuši kā uz adatām, un nu viena no bažām piepildījusies – vīrieša dzīvoklī izcēlies ugunsgrēks.
Ar āmura palīdzību ugunsdzēsēji uzlauž dzīvokļa durvis un kāpņu telpā ieveļas pamatīgs dūmu mākonis. Pēc neilga laika no piedūmotajām telpām tiek iznests gandrīz 60 gadus vecs vīrietis bez dzīvības pazīmēm. Uz kādu elpas vilcienu pat nav bijis vērts cerēt – kaimiņiene stāsta, ka glābēji tika izsaukti divas stundas kopš pirmās dūmu smakas viņas dzīvoklī.
"Es viņam sāku zvanīt – viņš bieži neatvēra. Sāku klauvēt ļoti uzstājīgi. Pēc tam plkst. 17.10 es atkal sajutu dūmus, bet es biju vēdinājusi. Atkal neatver. Domāju – kas par lietu. Un plkst. 17.30 man bija jāiet. Es aizgāju pie kaimiņienes pajautāt, vai viņiem ir dūmu smaka. Viņa teica, ka ir, bet it kā jau izzudusi. Aizgāju un teicu, ka eju pie draudzenes – kontrolējiet situāciju. Nu, un kas… Tikko biju paspējusi tur noģērbties. Viņa man zvana un saka, ka dūmi mutuļi aizgāja. Kājas notrīcēja – ātri uz mājām. Es jau skrēju augšā, bet viņa lejā, prasīja, vai ir sirēnas. Ir, tas pie mums," situāciju raksturo bojāgājušā vīrieša kaimiņiene Vera.
Kaimiņiem ilgi nebija jādomā, kāds varētu būt liesmu cēlonis. Virietis regulāri smēķēja iekštelpās, arī alkoholu bija "uz Tu". Tas bija laika jautājums, kad šo abu darbību rezultātā kāds cietīs.
"Viņš gan jau saelpojās ar dūmiem, jo, visticamāk, bija piedzēries. Protams. Pieņemu, ka smēķēja un nodzēsa cigareti dīvānā. Tas viss kūpēja, jo nebija piekļuves skābeklim. Tas viss ļoti ilgi kūpēja, jo es plkst. 16.30 pamanīju, kaimiņiene plkst 17.00. (..) Kad puiši uzlauza durvis, viņi ieraudzīja liesmas, jo ienāca skābeklis un uzreiz liesmas," saka kaimiņiene.
Vīrietis namā dzīvoja padsmit gadus. Viens pats, bez ģimenes. Taču nebūt ne vientuļš – visus šos gadus pie viņa katru nedēļu piestaigāja dažādi draugi, kas kaimiņiem sagādāja pamatīgas galvassāpes.
"Regulāri dzēra. Es viņam teicu: "Miša…" Ziniet, ar bezpajumtniekiem skaidroties… Un naktī bezpajumtnieki nāca, naktī viņi dzēra, lamājās. Man caur sienu viss dzirdams bija. (DP: Kā jūs vispār sadzīvojāt ar to?) Drausmīgi. Kā uz adatām (DP: Policijā neziņojāt?) Uz policiju mēs braucām, jā, ar kaimiņieni no piektā stāva. Tur pateica, ka tādu alkoholiķu daudz. Ko tur? Kamēr nenotika ugunsgrēks," saka Vera.
Viss vīrieša miteklis ir izpostīts, taču sadegušās mantas jau aizvestas. Nedaudz kautrīgi, tomēr kaimiņi atklāj, ka beidzot var uzelpot, un neuztraukties par visām likstām, ko vīrietis iepriekš sagādājis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
