Bārmenis un ārste vērtē 5 izplatītākos mītus par karstvīnu

Karstais vīns liekot noreibt ātrāk nekā jebkurš aukstais alkoholiskais dzēriens, vēsta pirmais no vāciešu radītājiem mītiem par karstvīnu. Mītu apstrīd Balzambāra bārmenis Kristaps Erdmanis, apgalvojot, ka tieši auksti dzērieni ātrāk uzsūcas asinīs un cilvēks ātrāk noreibst.

Mediķi gan vairāk nostājas vāciešu pusē. "Ja cilvēks lieto aukstu ūdeni, viņš negūst tādu efektu kā, lietojot siltu tēju," asinsrites paātrināšanās iemeslu skaidro AS Veselības centu apvienības ārste Anna Aleksandrova.

Karstvīnam klāt pievienotais cukura daudzums liek domāt par dzēriena lielo uzturvērtību. Pat neliela vīna glāzīte saturot 80-100 kaloriju. Karstvīnā kaloriju daudzums ir vēl lielāks.

Speciālisti norāda, ka cukurs negatīvi ietekmēs ne vien auguma aprises, bet arī nākamās dienas pašsajūtu.

Trešais blakusefekts – karstvīns galvassāpes izsauc biežāk nekā kokteiļi, kuru sastāvā ir degvīns. To apstiprina arī Balzambāra bārmenis. Speciālistu ieteikums, lai izvairītos no grūtas otrās dienas, ir paralēli dzert daudz ūdeni vai vienkārši dzert mazāk karstvīna.

Vīns nelielos daudzumos sasilda, bet, lietojot to lielākā daudzumā, var sākties drebuļi – tā skan ceturtais blakusefekts.

"Alkohols vienmēr sākumā sasildīs, bet pēc tam kļūs aukstāk. Sākumā asinsvadi izplešas, pēc tam izdalās siltums, kas izdalās tikai ārējā ādas līmenī," stāsta K. Erdmanis.

Piektais blakusefekts – no karstvīna zobi var iegūt zilgani violetu nokrāsu. Zobu krāsošanos apstiprina arī Balzambāra bārmenis. "Tas ir tāpat kā no parasta vīna," viņš saka.

Ārste iesaka izvēlēties tikai labas kvalitātes vīnu, savukārt bārmenis vēl piebilst, ka karstvīna gatavošanai nav nepieciešams vīns, kas vecāks par 2012. gadu.

Vairāk skaties videosižetā!