Burātāju dienasgrāmata: vētra, austeres un sirsnīgas muļķības ceļā Latvija–Anglija
Svētdienas pievakarē startējām no Rīgas, pa ceļam Bolderājas ūdens benzīntankā uzpildot degvielu. Esam iekārtojušies četrās divguļamās kajītēs, sadalījuši maiņas un nosprauduši kursu uz Ventspili. Līdz Ventspilij jāburā apmēram 18 līdz 20 stundas. Kaut gan mūsu nodarbi drīzāk var saukt par kuģošanu – ejam ar motoru, jo ir pretvējš. Kreicēt jeb iet zigzagos pret vēju mums nav ne laika, ne lustes.
Burāšanas klubs "Nautica" ir cilvēku grupa, kas kopējiem spēkiem apsaimnieko vienu no Latvijas lielākajām buru jahtām. Šovasar kluba dalībnieki devušies aptuveni 3000 jūras jūdžu garā ceļā no Rīgas līdz pat Barselonai Spānijā. Piedzīvojuma dienasgrāmatu piedāvājam lasīt "tv3.lv".
Neviens nav pieradis naktīs negulēt, tāpēc pirmā nakts ir grūta. Uz klāja ir daži, kas tādā ceļā dodas pirmo reizi, tāpēc sākotnēji arī man ir lielāka slodze, ierādot navigācijas pamatprincipus uzmanot no jūras slimības. Jūras slimība var piemesties, ja pārāk daudz dzīvojas kajītē, kamēr vestibulārais aparāts vēl nav paspējis aprast (kā ar to cīnīties, vari izlasīt manā rakstā šeit).
Dienas vidū jau bijām Ventiņos, kur sapildījām ūdeni un degvielu, piepirkām drusku arī pārtiku, pagulējām. Un kas ir galvenais – tikām pie pilnīgi jaunas buras. Visu sagatavojām un devāmies ceļā.
Nākamais punkts ir Ķīle. Aptuveni trīs dienu ilgs ceļš, un būsim klāt. Kuģojam gar Ēlandi, tuvojamies Bornholmai. Apkārt daudz kuģu, pretvējš un arī vilnis ir pretī. Ik pa laikam kaut kas pāršļakstas pāri, bet kopumā pārgājiens ir mierīgs. Žēl, ka nesanāk iztestēt jauno buru, visu laiku rūc motors.
Komanda beidzot ir atvērusies, un visu laiku runājam muļķības. Smaidām un ņirdzam, ēdam un guļam, drusku stūrējam un, ja tik jūs nojaustu, cik vērtīgs ir digitālais detokss. Jā mums ir divi satelīttefoni, kaut kāds superlēns satelītinternets. Bet tā globāli esam bez ierastajiem sakariem, bez vacapiem, bez visa pārējā, pat bez e-pasta. Nav nekāda vajadzība skatīties telefonā – un tam ir patiesi pozitīvs efekts.
***
Esam pusceļā – vēl jānokuģo nepilnas 300 jūras jūdzes un būsim Ķīlē. Pagaidām ceļš ir vienmuļš, jūra, jūra, jūra, bet jau pavisam drīz dāņu vēja ģeneratoru parku jūras meži, liela kuģu satiksme un daudz kas cits.
***
Nakts mierīga, rīts spirgs un saulains. Vēja nav, ūdens kā spogulis. Kamēr rosāmies, izdodas sagaidīt vēju un izmēģināt jauno buru – lieliska. Šobrīd ejam garām Bornholmai, un drīz vien sāksies viena no interesantākajām un dzīvīgākajām Baltijas jūras daļām. Liela kuģu satiksme, daudz vēja ģeneratori un varbūt pat kāda zemūdene.
Jau ap astoņiem no rīta plānojam būt pie Ķīles kanāla slūžām un doties cauri Vācijai uz Ziemeļjūru.
Ķīles kanāla slūžas ap astoņiem arī ieraudzījām, bet šķērsot ātrgaitas prāmju ceļu starp Vāciju un Dāniju – naktī, absolūtā tumsā nemaz nebija tik viegli. Šaurums nav plats, bet prāmju ir daudz, kursē bieži un un ātri – pat naktī.
Ķīles kanāls ir viens no noslogotākajiem kanāliem pasaulē – tas ietaupa daudz laika un resursus. Citādi izeja no Baltijas jūras un ieeja Ziemeļjūrā būtu starp Dāniju un Norvēģiju. Un tas ir līkums, ja tēmējam uz Rietumeiropu, Lamanšu vai tālāk.
Kanāla vidū apstājāmies pilsētā, kuru sauc par Rendsburgu, tur arī nomainījās komanda.
Otru kanāla pusi jau pieveicām ar atbraucējiem, bet nekur tālu netikām. Laika apstākļi mūs uz trim dienām iespundēja Kukshāfenā, Vācijā.
Kad laiks pierima, nekas cits neatlika – kā steigties uz nākamo ostu – Djepu (Dieppe, Francija). Drusku sasteigts bija lēmums doties ārā no ostas ar gaismu, jo sanāca tā, ka Lamanša šaurumā esam melnā, melnā naktī, milzīgā satiksmē un lielās pretstraumēs.
Ar visu galā tikām, bet tas laupīja daudz, daudz nervu. Kad pārguruši nokļuvām Djepā, nebija nekāda luste kustēt, bet iesprūdām atkal.
Viegla austeru un jūras velšu diēta dažu dienu garumā, mūs atpūtināja. kaut daži noķēra arī ātras kājas no neierastā uztura. Daļa komandas aizbrauca, lidmašīnas Gērnsijā nokavētu.
Bet nu dodamies samazinātā sastāvā uz Gērnsiju, kur mūsu rindas papildinās nākamie komandas biedri. Arī viņi tur mūs jau gaida dažas dienas.
Tādi nu re ir tie laika apstākļi: cilvēks plāno – Dievs dara. Kaut plānojām ar rezervi, garantiju nav tāpat. Ar šo arī noslēgsies vairāk kā divu nedēļu posms no Rīgas līdz Gērnsijai.
Tālāk jau par okeāna gaitām.
"tv3.lv" turpinām rakstu sēriju "Sapnis par burāšanu", atspēkojot mītus par šīs nodarbes dārdzību, sarežģītību un ekskluzivitāti, kā arī izglītojot par iespējām ikvienam izbraukt ar zēģelīti. Rakstu autors ir gan pieredzējis kapteinis Askolds Hermanis – starptautiski akreditēts jahtu vadīšanas instruktors, burāšanas skolas Nautica.lv dibinātājs, gan citi pieredzējuši burātāji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
