Jūras slimība un jūras slimnieki. Kas jāzina par mūžseno ceļotāju ligu?

"tv3.lv" turpinām rakstu sēriju "Sapnis par burāšanu", atspēkojot mītus par šīs nodarbes dārdzību, sarežģītību un ekskluzivitāti, kā arī izglītojot par iespējām ikvienam izbraukt ar zēģelīti. Rakstu autors ir pieredzējis kapteinis Askolds Hermanis – starptautiski akreditēts jahtu vadīšanas instruktors, burāšanas skolas Nautica.lv dibinātājs. Atpūtas kuģu jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, jūras pieredze vairāki desmiti tūkstoši jūras jūdžu.

Droši vien jāsāk ar to, ka jūras slimība ir gandrīz visiem, bet tās nepatīkamākā izpausme – vemšana – ir reti kuram. Ar savu vestibulāro aparātu ir jāprot sadzīvot, un tas ir pakāpeniski jāpieradina pie šūpošanās. Tikai retais pie tā nevar pierast, bet tad iemesli meklējami kādā hroniskā kaitē.

Drusku parunāsim par to, kā izvairīties no šīs nepatīkamās lietas. Nu, piemēram, daudzi uzskata, ka neliela alkohola deva nomierina vestibulāro aparātu un tas vairs nav tik jūtīgs pret šūpošanos. Mana pieredze rāda, ka tas tiešām strādā, tikai nevajag pārspīlēt.

Ir dažādas ingvera tabletes un līdzīgi preparāti, kurus izmisušie jūras slimnieki, "dīrājot āzi", mēdz lietot. Bet nu pieredze rāda, ka, cik ātri tās apēd, tik ātri arī izlaiž pār bortu. Tas nozīmē, ka tabletes ir jālieto laicīgi, pāris stundas pirms paredzamā notikuma.

Neesmu manījis, ka šāda veida tabletes nostrādā. Tomēr Zviedrijā, parastos veikalos var iegādāties tādu līdzekli kā postafēns (Latvijā nav manīts). Par šo preparātu varu tikai sniegt pozitīvas atsauksmes, neesmu redzējis, ka kādam tas nestrādātu.

Jāsaka, ka jūras slimība visātrāk piemetas kajītē, kad neredz horizontu. Turpretī tie, kas ir uz klāja, skatās tālumā, nav saspringti un dara kādu darbu, piemēram, stūrē, parasti cauri tiek sveikā.

Ak, jā, parasti šī kaite moka tikai brauciena sākumā, bet ar laiku vestibulārais aparāts pierod tik tālu, ka šūpošanās sajūta parādās krastā, bet jau bez sliktas dūšas. Tomēr, ja gribas atrasties iekšā, kajītē – tad guļus vislabāk aizmigt. Arī tad nekam sliktam nevajadzētu būt.

Tomēr cilvēka spītīgā daba liek eksperimentēt, neievērot nevienu no maniem padomiem. Un tad vienā brīdī maisam gals ir vaļā, un apturēt to izdosies tik pēc daudzām stundām.

Kur vemt uz jahtas? Ir piemēri, kad, vemjot jahtas tualetē, jūrai viļņojoties, pret poda malu var viegli izdauzīt priekšzobus. Nemēģiniet pārbaudīt, bet ķeriet pēc spaiņa vai laižat pār bortu, ja tāda skāde nāk virsū.

Ja kādam, ar ko kopā burāju, sametas slikta dūša, parasti dodu šādus padomus.

• Neej iekšā, svaigā gaisā būs labāka sajūta.
• Kad metas šķērmi, tableti dzert ir jau par vēlu, tāpēc "iemet" 100 gramus, lai alkohols drusku "uzšauj pa galvu". Tas atslābinās prātu un nomierinās sakairināto vestibulāro aparātu. Parasti uz šo saņemu atbildi: "Man jau tāpat ir slikti, nedzeršu". Bet, ja izdosies šo "zāļu tiesu" iedabūt sevī un noturēt līdz iedarbojas – efekts garantēts.
• Skaties uz horizontu, bet, vislabāk, to dari stūrējot. Jo tad uzmanība būs uz darbu un nebūs laika analizēt savas sajūtas.
• Ja uzticies kapteinim, paklausi pat neticamajām metodēm. Bet, ja neuzticies, tad kāpēc esi uz laivas, ko vada neuzticams eksemplārs.
• Pirms doties jūras ceļojumā, paskaties, lai laiks ir mierīgs – mierīgi iešūposies sākumā un arī nemierīgākā laikā viss būs labi.
• Atslābinies – visu laiku nedomā, ka būs slikti, būs slikti. Domām ir spēks!

Un, visbeidzot, jāsaprot, ka cieņpilna attieksme pret jahtu, jūru un kapteiņa padomi būs tie, kas palīdzēs tam, lai ceļojums būtu baudāms un patīkams – arī bez jūras slimības.

Nākamajā rakstā lasi par to, kā pareizi un veiksmīgi iznomāt jahtu.