Foto: Kā izskatās Eiropas lielākās zelta raktuves Rumānijā jeb "Rosia Montana"
Droši vien, reti kurš Latvijā zina, ka Eiropas lielākās zelta un sudraba "krātuves" izvietotas Rumānijas centrālajā daļā, ar Drakulas stāstu slavenajā Transilvānijā. Milzīgais zelta ieguves komplekss zināms kopš Senās Romas laikiem. Te sākot no 106. gada pirms mūsu ēras, romieši vairāk nekā pusotra gadsimta ilgumā paspēja izrakt 500 tonnas zelta.
"Rosia Montana" ("Roșia Montană") teritorija, kas aptver 341,42 hektārus, kopš 2021. gada ir iekļauta Pasaules Unesco mantojuma sarakstā. Kalnrūpniecības ainavā izvietots visā pasaulē zināmākais, vērienīgākais un tehniski daudzveidīgākais romiešu pazemes zelta ieguves komplekss. Tas atrodas dabiskā masīvu un ieleju amfiteātrī Apusenu kalnu grēdā.
Lai iegūtu zeltu, romiešiem te ieviesa ļoti sarežģītus inženiertehniskus darbus. Izveidoja dažāda veida galerijas, kuru kopējais garums bija septiņi kilometri, un vairākus ūdens rata riteņus četrās pazemes vietās, kas izvēlētas augstas kvalitātes rūdas dēļ.
UNESCO Rumānijas atklātās zelta raktuves ir atzinis par pasaulē izcilāko romiešu pazemes zelta ieguves piemēru. Te, iespējams, strādājuši rūdas ieguves pionieri.
Plašāku atpazīstamību Eiropas lielākās zelta krātuves Rumānijā ieguva 2013. gadā, kad Rumānijas valdība kopā ar Kanādas uzņēmumu bija iecerējuši īstenot plānus par Eiropā lielākās atklātās zelta raktuves būvniecību "Rosia Montanā".
Rumānijā un arī citviet Eiropas Savienībā sākās plaši protesti, cilvēkiem iebilstot pret Rumānijas premjera Viktora Pontas plāniem izveidot industrializētu zelta ieguvi "Rosia Montanā".
Premjerministra Viktora Pontas atbalsts projektam izraisīja protestus pret to. Rumānijas parlamenta apakšpalāta 2013. gadā noraidīja kalnrūpniecības likuma grozījumu, kas būtu ļāvis Kanādas uzņēmumam īstenot plānus par Eiropā lielākās atklātās zelta raktuves būvniecību.
Kanādas uzņēmums "Gabriel Resources" kopš 1999. gada bija pūlējies gūt atļauju zelta ieguvei 314 tonnu apmērā Rosia Montana pilsētā Rumānijas ziemeļrietumos. Demonstranti kritizēja cianīda izmantošanu ieguves procesā un apgalvoja, ka Rumānija nopelnīs pārāk maz.
Lai novērstu jebkādus draudus nākotnē Montanā atvērt zelta ieguves vietu, vietējie Rumānijas aktīvisti panāca, ka senās romiešu raktuves tiek iekļautas Pasaules Unesco mantojuma sarakstā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Roșia Montană" kalnrūpniecības ainava, kā vēsta informācija UNESCO mājaslapā, ir juridiski aizsargāta saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem kā Pasaules mantojuma objekts.
"Roșia Montană" ir ietverts vēsturisko pieminekļu aizsardzības likumā. Patlaban nekādi plānošanas kontroles pasākumi nav ieviesti, un steidzami jāizstrādā. Aizvien teritorijā ir spēkā derīgo izrakteņu ieguves licences, un to pagarināšana netiek pienācīgi kontrolēta. Nacionālais kultūras mantojuma institūts, kas ir atbildīgs arī par īpašuma uzraudzību, pašlaik izstrādā īpašuma apsaimniekošanas plānu.
Tikai 2024. gada 9. martā Rumānijas valdība uzvarēja desmit gadu ilgušajā juridiskajā strīdā ar Kanādas uzņēmumu "Gabriel Resources". Uzņēmums pieprasīja no Rumānijai atlīdzināt zaudējumus par neīstenotajiem plāniem atvērt zelta un sudraba raktuves Austrumeiropas valstī.
"Gabriel Resources" pieprasīja 4,4 miljardus ASV dolāru (4 miljardus eiro) no Rumānijas valsts, kurai "Rosia Montana" projektā piederēja 20% akciju. Vašingtonā bāzētais Starptautiskais ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrs pieņēma nolēmumu, ar kuru uzņēmumam "Gabriel Resources" uzdeva atlīdzināt juridiskos izdevumus saistībā ar arbitrāžas lietu, ko Kanādas ieguves uzņēmums uzsāka 2015. gadā.
Lēmums pieņemts 25 gadus pēc tam, kad Gabriel Resources ieguva koncesijas tiesības uz ieguves projektu, kurā bija plānota zelta un sudraba ieguve 16 gadu laikā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Projekts paredzējis četru kalnu virsotņu nojaukšanu, simtiem ģimeņu pārvietošanu un atkritumu ezera radīšanu. Ezers saturētu cianīdu – toksisku ķīmisku vielu, ko izmanto zelta ieguves procesā.
