Foto ar Latvijas mežos atrastajām vēstures liecībām

LVM apkopojis septiņas dažādas vēstures liecības no senākiem un ne tik seniem laikiem gan cilvēka saimnieciskās darbības, gan skaidrās kara liecības, kuras glabā Latvijas meži no Kurzemes līdz Latgalei.

Savukārt "Sēļu pilskalni" "Facebook" lapā dalījās ar vienu no līdzenākajiem senajiem bruģa ceļiem, kas atrodas Sēlijā – Salas pagastā.

Mežaudzēs nereti redzami atsveķoti koki, no kuriem pirms vairākiem gadu desmitiem tika iegūti sveķi. Koka stumbrā tika izdarīti iegriezumi, lai panāktu, ka iztek sveķi. Sveķu ieguve plašā apjomā notika no 1960.–1965. gadam.

Latgales pusē, netālu no Balvu stacijas izdevās pamanīt unikālu robežzīmi ar valsts ģerboni. Šī robežzīme saglabājusies no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem.

Kurzemes reģiona Stendes mežā pamanīts neliels paugurs ar akmeni, kurā iekalts krusts. Krustakmens vēsturiski kalpojusi kā zemes gabala robežpunkta zīme.

Dienvidkurzemes reģionā, netālu no jūras krasta ar kokiem apaugušā kāpā, atrasti seni ierakumi. Šādi veidojumi Kurzemes pusē nav retums, taču šoreiz labi saglabājušies pamati kādai konstrukcijai ar nostiprinātām skrūvēm, kuras veido apli – šajā vietā bijis pieskrūvēts lielgabals.

Ziemeļkurzemes mežā atklāts piemiņas akmens, uz kura saskatāma zvaigzne, taču uzraksts nav bijis salasāms.

Tāpat kādā Kurzemes meža uzkalnā atrasti, iespējams, Otrā pasaules kara laikā veidoti bunkuri jeb ierakumi.

Reizēm mežā var ieraudzīt nelielas kokmateriālu grēdas, kas saglabājušās no 20. gadsimta 80.-90. gadiem, kad kokmateriālus lielākoties gatavoja mežcirtēji ar rokas motorzāģiem un krāva tos nelielās grēdās. Vēlāk baļķus ar riteņtraktoriem pieveda līdz krautuvei.

Savukārt "Sēļu pilskalni" "Facebook" lapā dalījās ar vienu no līdzenākajiem senajiem bruģa ceļiem, kas atrodas Sēlijā – Salas pagastā.

Viens no līdzenākajiem senajiem bruģa ceļiem Latvijā atrodas Sēlijā, Salas pagastā, un tūrisma objektu sarakstā minēts kā industriālais mantojums – laukakmeņu bruģa ceļa fragments ceļa posmā Mu­cenieki—Klāvāni viena kilometra garumā. Posms atrodas pie Pelītes upes uz vecā Jēkabpils—Jaunjelgavas ceļa, kas bruģēts ap 1820. gadu.

Par bruģētā ceļa būvniecību saglabājies interesants nostāsts, kā būvnieki apkrāpuši pasūtītājus un ceļu kādu gabalu izbūvējuši tikai ceļa abos galos. Pieņemšanas komisijai parādīts viens ceļa gals, tad tā sasēdināta karietēs un bagātīgi cienāta ar ēdieniem un dzērieniem, līdz darbu pieņēmēji noreibuši un iesnaudušies. Kad otrā ceļa galā visi pamodušies, tur atkal bijis bruģis un viss, kā nākas.

Turpat blakus senajam bruģētā ceļa fragmentam atrodas arī vecais tilts, kas ir bijusi šī ceļa daļa.

Labi saglabājusies no laukakmeņiem būvētā tilta arka un daļēji arī bruģa segums.