Gleznainajā Nīderlandes ciematā tūristiem tiks piemērota ieejas maksa

Pagājušajā gadā šo ciematiņu apmeklēja 2,6 miljoni cilvēku – milzīgs skaits nelielai vietai, kurā dzīvo tikai 100 iedzīvotāji.

Vietējā dome uzskata, ka tūristu ir pārāk daudz. Tāpēc tā ir paziņojusi, ka no nākamā gada pavasara visiem apmeklētājiem, kas nav no šīs teritorijas, par ieeju būs jāmaksā 17,50 eiro, lai mēģinātu kontrolēt apmeklētāju skaitu.

Kopiena reti rīkojas šādi, taču, runājot ar ciemata muzeja direktori Marieki Verveiju, var saprast, kāpēc viņi to vēlas darīt.

"2017. gadā mums bija 1,7 miljoni apmeklētāju… šogad mēs virzāmies uz 2,8 miljoniem," viņa saka. "Bet šī ir maza vieta! Mums vienkārši nav vietas visiem šiem cilvēkiem!"

Vēl sliktāk, saka Marieki Verveiju, apmeklētāji bieži vien "nezina, ka šeit dzīvo cilvēki, tāpēc viņi ienāk viņu dārzos, ienāk viņu mājās, urinē viņu dārzos, klauvē pie durvīm, fotografē, izmanto selfiju nūjas, lai ieskatītos mājās. Tātad privātums vispār nav."

Ciematiņā ir ne tikai muzeji, bet arī ļoti skaistas vējdzirnavas. Piemēram, viena no tām ir koka un nokrāsota zaļā krāsā. Citai ir salmu sienas.

Ik pa laikam vējš pastiprinās un to dzirnavu spārni sāk griezties. Tas ir skaists skats, un lielākā daļa cilvēku vēlētos nofotografēt šo skatu.

Daudzi cilvēki tieši to arī dara. Vējdzirnavas patiesībā atrodas diezgan tālu, bet labākajās vietās apmeklētāji veido ļoti civilizētas selfiju rindas.

Arī pie neliela tiltiņa, kas pāri kanālam ved uz vējdzirnavām, veidojas neliela rinda, kurā var dzirdēt ķīniešu, angļu, spāņu, arābu, itāļu un krievu valodu.

Plāns ir panākt, lai visi rezervētu un maksātu tiešsaistē. Tas ir tas, kas bija jādara, lai apmeklētu muzejus pēc Covid.

Tūristiem patīkams bonuss ir tas, ka par 17,50 eiro viņi saņem ieejas biļeti uz divām vietām, par kurām pašlaik jāmaksā atsevišķi – uz muzeju un uz vējdzirnavām.

Pirmajā ir franču impresionista Kloda Monē glezna, kurā attēlotas vietējās vējdzirnavas, kurš apmeklēja muzeju 1871. gadā. Otrajā var redzēt, kā 17. gadsimtā holandieši izmantoja vējdzirnavas ne tikai graudu malšanai, bet arī tādu lietu veikšanai kā pigmentu malšana krāsas ražošanai vai koksnes zāģēšanai.

Ja pēc ieejas maksas ieviešanas apmeklētāju skaits samazināsies tikai uz pusi, gada ieņēmumi būs apmēram 24,5 miljoni eiro.

Padome plāno iztērēt naudu vējdzirnavu uzturēšanai un jaunas infrastruktūras izveidei. Piemēram, jaunām tualetēm. Taču veikalu un restorānu īpašnieki nav visai apmierināti.

Jāatzīmē, ka veikali paši par sevi ir sava veida atrakcija. Siera veikalā darbinieki valkā tradicionālos tērpus, bet apavu veikalā rāda, kā tiek izgatavoti koka kurpes.

Un tie atrodas vecās un skaistās koka mājās. Piemēram, antikvariātu un suvenīru veikals ir celts 1623. gadā.

Plānotā ieejas maksa apdraud Zaanse Schans mazumtirgotāju un restorānu īpašnieku iztiku, saka Sterre Šhāps, viens no suvenīru veikala "Trash and Treasures" īpašniekiem, kas uztraucas, ka tiem, kas nebūs bagāti, nebūs naudas, lai iepirktos vietējos veikaliņos, jo četru cilvēku ģimenei apmeklējums un automašīnas stāvvieta izmaksās ap 100 eiro.

Ja būs vienota cena gan muzejam, gan vējdzirnavu apmeklējuma, tad "skopulīši, kas tagad paskatās uz vējdzirnavu un saka: "Nē, es negribu maksāt papildus, lai tur iekļūtu", bet, ja viss būtu iekļauts cenā, es nevilcinātos." Tas būtu pilnīgāks piedzīvojums, un ne slikts darījums.

Šis darījums ir arī laikmeta zīme. Kanādas Toronto Metropolitan University tūrisma profesore Reičela Dodsa norāda uz dažiem līdzīgiem gadījumiem.

"Butāna iekasē ieejas maksu par katru dienu, ko pavada valstī. Venēcija, protams, ir visvairāk pazīstama ar savu 5 eiro maksu vienas dienas ceļotājiem," viņa saka.

Tikmēr ASV un Apvienotā Karaliste iekasē ceļošanas atļaujas vai vīzas maksu ārvalstu pilsoņiem, lai viņi tās apmeklētu.

Tomēr ciemati, kas iekasē ieejas maksu, joprojām ir ļoti reti. Citi pašreizējie piemēri ir privātīpašumā esošais zvejnieku ciemats Clovelly Devonas grāfistē Anglijā, viduslaiku Civita de Bagnoregio un Corenno Plinio Itālijā, kā arī Penglipuran Bali salā Indonēzijā.