Itālijas Alpos atdzimst sena rudzu maizes cepšanas tradīcija

Augstu Itālijas Aostas ielejā kalnu gaisā atkal virmo tikko ceptas rudzu maizes smarža. Katru rudeni vietējo ciemu iedzīvotāji iededz gadsimtiem senās kopienas krāsnis. Tā ir tradīcija, kas aizsākusies vēl laikos, kad maize bija galvenais izdzīvošanas avots garajās ziemās.

Nelielajā Volonas ciematā, 1300 metru augstumā virs jūras līmeņa, vietējie pulcējas jau pirms saullēkta, lai mīcītu mīklu, iekurtu krāsni un kopā ceptu maizi, kas kļuvusi par reģiona lepnumu. Šī krāsns, celta 1898. gadā, reiz bija visa ciema sirds — laikā, kad privātas krāsnis varēja atļauties tikai daži.

Roberta

"Agrāk kopienas krāsns bija vienīgais veids, kā cilvēki varēja nodrošināt sev maizi visam gadam — savu krāsni mājās uzturēt un kurināt tolaik gandrīz neviens nevarēja atļauties."

Agrāk maize tika cepta vien reizi vai divas gadā, pēc tam izžāvēta un glabāta bēniņos, lai pietiktu visai ziemai. Šodien šī senā tradīcija pārvērtusies par svētkiem, kas vieno paaudzes un godina kalnu reģionu iedzīvotāju darba tikumu.

Vairāk nekā sešdesmit Aostas ielejas ciemu tagad piedalās šajā notikumā, atdzīvinot gan krāsnis, gan kopības garu. Tradīcijas atdzīvinātāji uzsver — šie svētki nav tikai par maizi, bet arī par dzīvības uzturēšanu mazajos kalnu ciematos, kurus apdraud aizvien pieaugoša iedzīvotāju aizplūšana.