Pēdējā karaliene: 94 gadus vecā Margerita, kas kļuvusi par tūristu apskates "objektu" Itālijas ciematā
Skanno, viduslaiku ciematā, kas atrodas dziļi mežonīgajos kalnos Itālijas centrālajā daļā, Abruco reģionā, viena sieviete ģērbjas tā, it kā laiks nekad nebūtu ritējis. 94 gadus vecā Margerita Čiarleta — asprātīga, ļoti neatkarīga un savu privāto dzīvi rūpīgi sargājoša — ir pēdējā persona, kas katru dienu valkā Skanno gadsimtiem senu tradicionālo apģērbu.
Tūristi, kas dodas pa bruģētajām ieliņām, šeit nav ieradušies tikai kalnu skatu vai grezno baznīcu dēļ. Viņi meklē "Nonna Margherita" jeb, kā vietējie viņu sauc, "L’Ultima Regina" — Pēdējo karalieni.
Bieži vien viņi klīst pa ciemu, klauvējot pie durvīm, līdz beidzot atrod viņu un pozē kopā ar viņu selfijiem. Taču Čiarleta izvairās no uzmanības. Viņa nav superzvaigzne, viņa uzsver. Viņa ir vienkārša vecmāmiņa, kas lepojas ar savām saknēm.
Čiarleta stāsta, ka kopš 18 gadu vecuma viņa valkā vienāda stila tumšas vilnas kleitu ar garām melnām piedurknēm un kokvilnas galvas lenti. "Man vienmēr ir patikusi šī kleita, es lepojos to valkāt," viņa stāsta CNN.
Gadsimtiem ilgi šī ir bijusi viena no divām garderobes daļām, ko valkā Skanno sievietes. Viena no tām ir drūma, ikdienas kleita lauka darbiem un saimniecības darbiem. Otra ir izsmalcinātāka, izšūta kleita ar bagātīgi dekorētu korseti un cepuri, kas atspoguļoja sociālo statusu un ko valkāja svētdienās uz baznīcu, kā arī svētkos un reliģiskās svinībās.
Dažas vietējās sievietes joprojām valkā greznos apģērbus parādēs un svētku gājienos. Tikai Čiarleta dienu no dienas valkā tādu pašu darba apģērbu kā viņas sences. Viņa pieturās pie tradicionālā ikdienas apģērba, pat svētdienās, katru nedēļu mainot vairākas versijas — dažus melnus, citus tumši zilos ar baltiem akcentiem.
"Tas bija un joprojām ir mans parastais ikdienas apģērbs," saka Čiarleta.
"Manam vīram tas nekad nav paticis, bet tas mani neatturēja to valkāt katru dienu, gan strādājot laukos, gan svētku laikā."
"Es visu daru pati"
Pēc tam, kad nesen nomira viņas divas māsas, kuras arī ģērbās tradicionāli, Čiarleta kļuva par pēdējo sievieti Skanno, kas joprojām dzīvoja tradicionālā apģērbā. Ziņas par viņas unikālo izskatu drīz vien izplatījās no mutes mutē ārpus ciemata, galu galā nonākot sociālajos tīklos.
Vietējās amatpersonas tagad lobē, lai UNESCO atzītu šos tērpus par nemateriālā kultūras mantojuma piemēriem.
Čiarleta ir dzimusi Skanno un nekad to nav pametusi. Viņa dzīvo tajā pašā akmens mājā kopš 1950. gada un, neskatoties uz savu vecumu, turpina pārvaldīt ikdienas gaitas bez palīdzības, tikai reizēm viņai ir nepieciešams spieķis.
"Es visu daru pati. No rīta es veicu visus mājas darbus, sakopju dārzu, gatavoju ēst un dodos nelielā pastaigā. Es pavadu laiku un aprunājos ar draugiem, kaimiņiem un ģimeni. Dažreiz es dodos pastaigās laukos virs ciemata."
Tomēr viņa ir atteikusies no savas ierastās ikdienas rutīnas apmeklēt vietējo bāru, lai iedzertu rīta espresso.
Kad viņas mazbērni regulāri apciemo, viņa saka, ka patīk pašai gatavot sfoglia makaronus un gnocchi ar rāceņu zaļumiem, kas ir vietējais ēdiens Abruzzo reģionā, kas pazīstams ar savu lauku virtuvi. Apmaiņā pret to mazbērni palīdz aizbaidīt nevēlamus tūristus.
"Viņi ir brīnišķīgi, viņi pastāvīgi rūpējas par mani. Man ļoti paveicies, ka man viņi ir."
Kļūt par tūristu atrakciju viņai ne vienmēr ir patīkami. Čiarleta ir aizraidījusi televīzijas komandas, un, lai gan viņa laipni uzņem lielāko daļu apmeklētāju un neiebilst pret to, ka viņu fotografē "Instagram", reiz viņa ir padzinusi vienas dienas ceļotājus, kuri bija ieklīduši pie viņas pa atvērtajām durvīm.
Viņas balss ir skaidra, skatiens ass, teikumi kodolīgi. Čiarleta runā standarta itāļu valodā, nevis dialektā, ko daži vecāki vietējie iedzīvotāji izmanto, lai atbaidītu svešiniekus. Viņa ir pieejama, bet pēc saviem noteikumiem.
"Tā kā esmu pēdējā, kas valkā šo kostīmu, cilvēki nāk meklēt iespēju nofotografēties ar mani. Bet dažreiz šo tūristu ir par daudz, un tas var būt kaitinoši."
Čiarleta ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas gadu gaitā. Gadsimtiem ilgi Skanno bija pārtikusi pilsēta, kurā bagātas lauksaimnieku ģimenes sacentās, lai uzceltu greznas villas, baznīcas un strūklakas. Tās šaurās ieliņas ir baroka, romānikas un gotikas stila palazzos labirints, kas atrodas blakus pieticīgām mājām, kas atgādina kaut ko no Ziemassvētku dzimšanas ainas.
Taču iedzīvotāju skaita samazināšanās ir iztukšojusi pilsētu. No vairāk nekā 4000 iedzīvotājiem 20. gadsimta 20. gados mūsdienās ir palikuši tikai aptuveni 1600. Ģimenes devās uz pilsētām un ārzemēm — daudzas uz ASV —, meklējot darbu un labāku dzīvi.
"Esmu apmierināta ar savu dzīvi"
Viņa saka, ka dzīve, ko viņa piedzīvoja jaunībā, jau sen ir izzudusi. Toreiz, kā stāsta Čiarleta, viņa pavadīja savas dienas ganībās augstu virs Skanno, ganot aitas, vācot malku, sējot sēklas, rūpējoties par labību un vācot ražu.
"Agrāk mēs smagi strādājām, tagad darbs ir beidzies. Tā bija grūta dzīve, bet mēs vienmēr bijām kopā," viņa saka. Spēcīgā kopienas sajūta un dziļi iesakņojušās kaimiņattiecības tagad ir pazudušas.
"Es ilgojos pēc dažām zaudētajām tradīcijām, es ilgojos pēc sava mirušā vīra, un es ilgojos pēc laikiem, kad bija vairāk cilvēku un kaimiņu un mēs vienmēr ēdām kopā. Es nekad nebiju viena. Šodien es dažkārt esmu viena."
Neskatoties uz ģimenes, draugu un dzīvesveida zaudējumu, Čiarleta saka, ka viņa nejūtas ne nostalģiska, ne skumja par laika ritējumu. Viņai patīk mūsdienu ērtības un ērtākā dzīve, ko viņai ir devis progress.
"Es visu savu dzīvi līdz 70 gadu vecumam strādāju laukos, kā arī rūpējos par ģimenes lauksaimniecības dzīvniekiem. Tas bija fiziski smags darbs," viņa stāsta.
"Dzīvesveids, ko es tagad vadu, ir daudz labāks nekā mans iepriekšējais. Šodien man klājas labāk nekā vakar; man ir laiks sev un es varu atpūsties. Esmu atklājusi un novērtēju, kas ir brīvais laiks. Man ir daudz brīvā laika, nav noguruma, nav fizisku grūtību kā agrāk. Man patīk būt vecmāmiņai, esmu apmierināta ar savu dzīvi."
Čiarleta savas dzīves laikā ārpus sava ciemata ir bijusi tikai pāris reizes īpašos gadījumos un nekad nav devusies uz ārzemēm.
Nav pārsteigums, ka viņa neplāno ceļojumu tuvākajā laikā. Tūrisms vienkārši nekad nav bijis viņas stihija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
