Jauns tūrisma objekts Latvijā. Teiksmainajam Mežotnes pilskalnam uzbūvēts gājēju tilts
Noslēgušies ziemeļu ieejas atjaunošanas darbi Mežotnes pilskalnā, kas apmeklētājiem ļauj labāk izprast senā nocietinājuma aizsardzības sistēmu. Pāri vēsturiskajai ieejai pilskalna ziemeļu pusē izbūvēts gājēju tilts, savienojot aizsargvaļņa abas daļas, tā informē Bauskas pašvaldība.
Bauskas novadā īstenots nozīmīgs un sen lolots projekts, kas daļēji atjauno pilskalna vēsturisko veidolu un ļauj apmeklētājiem izstaigāt seno lokveida aizsargvalni.
Izdevies atjaunot aptuveni 75 metrus garo takas posmu no mazā tiltiņa pār strautu līdz ziemeļu ieejai. Tāpat aizbērta un sakārtota 1938.-1940. gadā veikto arheoloģisko izrakumu vieta pilskalna vēsturiskajā ziemeļu ieejā, kas līdz šim bija palikusi nepabeigta.
Pilskalna aizsargvalnis abpus ieejai savienots ar apaļkoka konstrukcijas gājēju tiltu.
Darbus īstenojis Bauskas novada būvuzņēmējs SIA "Kaskāde Būve". Īstenojot būvdarbus, noslēgts nozīmīgs posms Mežotnes pilskalna teritorijas labiekārtošanā. Pašvaldība arī turpmāk mērķtiecīgi attīstīs senvietu, plānojot jauna aprīkojuma iegādi un mūsdienīgu digitālo risinājumu ieviešanu. Iecerēts, ka Mežotnes pilskalna apmeklējums un senču vēstures izzināšana kļūs arvien saistošāka, ērtāka un iedvesmojošāka.
Aicinām iedzīvotājus un viesus doties izzināt Mežotnes pilskalna stāstu – izbaudīt tā unikālo dabas un vēstures atmosfēru, gūt jaunus iespaidus un būt saudzīgiem pret izveidoto infrastruktūru, izturoties ar cieņu pret seno mantojumu.
Atgādinām, ka Mežotnes pilskalns ir dabas teritorija. Lietainā laikā un sabirušu lapu dēļ celiņi var kļūt slideni, tādēļ aicinām apmeklētājus būt uzmanīgiem un saudzīgiem.
Mežotnes pilskalns ierīkots Lielupes kreisajā krastā uz dabīga senkrasta izvirzījuma. Austrumos to norobežo 16 metru augsts Lielupes krasts, savukārt ziemeļu pusē – nedaudz seklāka dabīga grava ar strautiņu. Rietumos un austrumos pilskalns nocietināts ar diviem vaļņiem un grāvjiem.
Līdzīgi kā citviet senajā Zemgalē, arī Mežotnes pilskalnā 9.-12. gadsimtā īstenoti plaši nocietināšanas darbi. Pie daudziem pilskalniem veidojās tirdzniecības un amatniecības apmetnes. Nocietinātā Mežotnes pilskalna pakājē veidojās iespaidīga senpilsēta 13 hektāru platībā. Turpat blakus Lielupes krastā bija ostas vieta.
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās arheologa Valdemāra Ģintera vadībā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos, lielajā aizsargvalnī konstatēti desmit ogļu slāņi, kas liecina, ka piecu gadsimtu laikā Mežotnes pils aizsargbūves nopostītas un atjaunotas desmit reižu.
Hronoloģiski jaunākās aizsargbūves bija veidotas no divām paralēlām guļkoku sienām, kas savienotas pakšos. Atstatums starp tām bijis vairāk nekā divi metri, tās ar klūgu starpsienām sadalītas ik pa 6,5 metriem, veidojot apcirkņiem līdzīgas kameras, kas piepildītas ar zemi un akmeņiem. Aizsargbūves ārsiena bijusi augstāka, tās ārpuse ugunsdrošības nolūkā apmesta ar māliem, iespējams, ka vienslīpņu jumti bija nosegti ar velēnām.
12.-13. gadsimta sākumā ieeja pilī bijusi bruģēta ar plienakmeņiem. Aiz aizsargbūvēm pilskalna plakumā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas. Mežotnes pilskalnā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos izpētītas 14 celtņu paliekas. Vēlākajos 12. un 13. gadsimta slāņos atrastas arī no akmeņiem, ķieģeļiem un māliem mūrētas krāsnis, kas izvietotas ēkas stūrī, māju sienas nereti apmestas ar māliem. Dažām dūmistabām bijis māla klons, vai koka grīda.
