"Ko atnesi, to aiznes" – Eiropas Parku dienā atgādina par atbildīgu atpūtu dabā

24. maijā tiek atzīmēta Eiropas dabas un nacionālo parku diena. Šis datums izvēlēts, jo tieši tajā 1909. gadā Zviedrijā tika atklāts deviņu parku kopums, kas kļuva par pirmajiem Nacionālajiem parkiem visā Eiropā.

Mūsdienās Eiropā ir vairāk nekā 400 nacionālo parku, no kuriem četri – Gaujas, Ķemeru, Slīteres un Rāznas nacionālie parki – atrodas Latvijā. Tos papildina vēl desmitiem citu dabas parku, pastaigu taku, pļavu un pludmaļu, kur baudīt dabas skaistumu. Kas jāņem vērā, apmeklējot šīs vietas?

Jo mazāk atkritumu, jo labāk

"Pirmkārt, dodoties dabā, svarīgi atcerēties principu – ko atnesi, to aiznes, tomēr vēl labāk jau pirms došanās ceļā padomāt, kā samazināt atkritumu un vienreizlietojamo iepakojumu un kā pēc atpūtas pareizi sašķirot to, kas tomēr radies," norāda "Zaļās jostas" vides izglītības eksperte Ieva Erta.

Lai samazinātu atkritumu daudzumu, viņa iesaka pirms došanās dabā ēdienu ņemt līdzi atkārtoti lietojamās kastītēs, dzērienus – atkārtoti uzpildāmās pudelēs, lai samazinātu iepakojuma apjomu un nebūtu vajadzības izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus.

Vienreizlietojamo plastmasas trauku vietā var izvēlēties arī citas videi draudzīgākas alternatīvas, piemēram, daudzreizlietojamos traukus no koka, niedrēm vai bambusa vai vienreizlietojamos cukurniedru traukus un piederumus.

Arī mazi atkritumi atstāj lielu nospiedumu

Dabas takā vai piknika vietā atkritumi nekļūst mazāk kaitīgi tikai tāpēc, ka tie ir mazi vai šķietami nemanāmi. Tieši mazie atkritumi – salmiņi, korķīši, salvešu gabali, konfekšu papīri vai cigarešu izsmēķi – nereti paliek nepamanīti un saglabājas vidē vēl ilgi.

Ieva Erta

"Piemēram, viens no dabā visbiežāk sastopamajiem atkritumiem ir cigarešu izsmēķi. Daļa cilvēku tos maldīgi uztver kā sīkus un nekaitīgus, taču patiesībā tie satur plastmasas filtru, nikotīnu, darvu, arsēnu, svinu, kadmiju un citas toksiskas vielas. Nonākot vidē, izsmēķi sadalās ļoti lēni, šim procesam aizņemot no vairākiem mēnešiem līdz pat desmit gadiem, turklāt kaitīgās vielas un mikroplastmasa saglabājas vidē arī pēc tam,"

Tikmēr plastmasas maisiņš vai pudele atkarībā no apstākļiem vidē var saglabāties vairākus simtus gadu, aiz sevis atstājot mikroplastmasu, alumīnija skārdene – pat 500 gadus, bet stikla pudele – līdz pat miljonam gadu.

Atkritumi dabā kļūst par slazdu dzīvniekiem

Dabas parkos un atpūtas vietās atstātie atkritumi apdraud arī dzīvniekus. Pārtikas iepakojumi tos pievilina ar smaržu, taču, mēģinot piekļūt ēdiena atliekām, dzīvnieki var savainoties, iesprūst vai apēst materiālus, kas nav sagremojami, un iet bojā.

Piemēram, pudelēs un bundžās var iekļūt kukaiņi, peles un eži, bet plastmasas maisiņos, auklās un iepakojuma lentēs var sapīties putni un zīdītāji.

Arī cigarešu izsmēķus un sīkus plastmasas fragmentus dzīvnieki var sajaukt ar barību un apēst. Tas var izraisīt saindēšanos, gremošanas traucējumus vai citas veselības problēmas.

Īpaši bīstami dabā ir stikla atkritumi. Stikla lauskas var savainot gan savvaļas dzīvniekus, gan mājdzīvniekus un cilvēkus, bet karstā, saulainā laikā stikls var izraisīt ugunsgrēku.

Tādēļ pēc pārgājiena vai piknika tukšas pudeles, jogurta trauciņus, čipsu pakas, papīra salvetes, cigarešu izsmēķus un citu iepakojumu nedrīkst atstāt pie soliņa, ugunskura vietā vai blakus pārpildītai atkritumu urnai. Tie ir jāpaņem līdzi un jāizmet piemērotā konteinerā vai jānogādā kādā no tam paredzētajiem šķirošanas punktiem, kas atrodami tīmekļa vietnē www.videspratiba.lv.

Ko darīt ar atkritumiem pēc pastaigas vai piknika?

Vieni no biežākajiem atkritumiem pēc izbraucieniem dabā ir dažādi iepakojumi: plastmasas dzērienu pudeles, maisiņi, salātu trauciņi un dažādi uzkodu iesaiņojumi. Tos šķirojot, svarīgākais princips ir vienkāršs: pārstrādei derīgs ir tīrs iepakojums.

• Plastmasas iepakojumu var šķirot, ja tas ir tukšs un, vēlams, saplacināts. Ja iepakojumā palikušas ēdiena atliekas, tauki vai mērces, tas vispirms jāiztukšo un jāizskalo. Ja tas nav iespējams, iepakojums jāizmet sadzīves atkritumos.
• Plastmasas un stikla dzērienu pudeles, kā arī skārdenes ar atbilstošu marķējumu var nodot depozīta sistēmā. Ja depozīta marķējuma nav, tās jāizmet attiecīgajā šķirošanas konteinerā.
• Tīru un sausu papīra maisiņu vai kartona kastīti var izmest papīram paredzētajā konteinerā.
• Taukaini papīra šķīvji, ar ēdienu notraipītas salvetes, slapjš kartons vai ar mērci piesūcies iepakojums pārstrādei neder. Šādi atkritumi jāizmet sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā.

Mitrās salvetes – bīstamākas nekā šķiet

Mitrās salvetes var šķist ērtas, taču, lai tās sadalītos, var būt nepieciešami pat simtiem gadu. Tās nedrīkst atstāt mežā, aprakt zemē, mest ugunskurā vai noskalot kanalizācijā, jo tās satur mikroplastmasu. Arī tad, ja uz iepakojuma redzams uzraksts "bio", dabā šādām salvetēm nav vietas, un tās jāizmet tikai un vienīgi sadzīves atkritumu konteinerā.

Vislabāk mitrās salvetes aizstāt ar kādu dabai draudzīgāku alternatīvu, piemēram, papīra vai arī auduma salvetēm, ko var izmazgāt un lietot atkārtoti. Ja tomēr nākas izmantot mitrās salvetes, ieteicams izvēlēties tādas, kuras nav izgatavotas no plastmasas – to ir iespējams izlasīt uz preces iepakojuma.

Dabas takām nevajag mūsu "suvenīrus"

Katrs izsmēķis, pudele, iepakojums vai mitrā salvete dabā var palikt vēl ilgi pēc mums, tāpēc, dodoties uz mežu, pludmali vai dabas taku, svarīgi atcerēties – dabai nav vajadzīgi mūsu "suvenīri".

"Mēs dodamies dabā, lai atpūstos, baudītu skaistas ainavas un uzkrātu spēku. Tāpēc mūsu atbildība ir parūpēties, lai pēc mums šīs vietas paliktu tikpat tīras vai pat tīrākas nekā bija pirms tam," uzsver Erta.