Kur Eiropā restorāni un viesnīcas ir visdārgākās – un kur ceļot visizdevīgāk?

Eiropa ir mājvieta daudziem no pasaules slavenākajiem tūrisma galamērķiem, sākot no Lisabonas kalnu skatiem līdz Francijas Eifeļa tornim.

Tomēr nakšņošanas izmaksas kontinentā var būt ļoti augstas, tādēļ ceļotājiem ir jābūt uzmanīgiem, meklējot izdevīgākos piedāvājumus.

Tiem, kas vēlas salīdzināt izmaksas dažādās valstīs, noderīgs var būt "Eurostat" cenu līmeņa indekss restorāniem un viesnīcām.

ES vidējais rādītājs ir 100. Tas nozīmē, ka, ja restorānu un viesnīcu izmaksas ES vidēji ir 100 eiro, indekss parāda, cik daudz tāds pats grozs maksātu katrā valstī.

Vērtējums virs 100 nozīmē, ka galamērķis ir dārgāks nekā ES vidējais rādītājs, bet vērtējums zem 100 nozīmē, ka tas ir lētāks.

Šis ir indeksa vērtība, nevis naudas summa, kas nozīmē, ka tā kalpo tikai kā pieturas punkts.

Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem, Šveice ir visdārgākā valsts restorānu un viesnīcu ziņā starp 37 Eiropas valstīm.

Standarta pakalpojumu grozs Šveicē maksā 171 eiro, kas ir par 71% vairāk nekā vidēji ES.

Ziemeļmaķedonija ir lētākā valsts, kuras cenas ir par 50% zemākas nekā vidēji ES, proti, 50 eiro.

Starp ES valstīm Dānijā restorāni un viesnīcas ir visdārgākās. Standarta pakalpojumu grozs tur maksā 148 eiro, kas ir par 48% vairāk nekā vidēji ES.

Bulgārija ir lētākā ES valsts, kuras kopējā pakalpojumu groza cena ir 53 eiro.

Reģionālās atšķirības

Ziemeļvalstīs restorāni un viesnīcas parasti ir dārgākas, un arī Rietumeiropas valstīs cenas ir virs vidējā līmeņa.

Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā un Francijā cenas ir vienādas ar vai augstākas par ES vidējo rādītāju – 100 eiro.

Turpretī Austrumeiropā un Balkānos cenas ir krietni zemākas par ES vidējo rādītāju – 100 eiro.

Dienvideiropā Portugāle, Spānija un Grieķija ir ievērojami lētākas nekā vidēji ES, lai gan Itālija izceļas kā izņēmums.

Restorānu un viesnīcu cenas: ja ES vidējais rādītājs ir 100 eiro, cik tas ir visā Eiropā? (2024)

Citās valstīs ar Vidusjūras piekrasti Horvātija atrodas tuvu 100 eiro robežai, savukārt Kiprā un Maltā ir nedaudz lētākas, bet joprojām dārgākas nekā daudzas salīdzināmas valstis.

Kāpēc cenas visā Eiropā atšķiras?

Izskaidrojot šīs izmaksu atšķirības, jāņem vērā darbaspēka cena, sacīja Kristofs Gjodi no Varšavas Universitātes.

Kristofs Gjodi

"Tā kā viesmīlības nozare ir ļoti darbietilpīga, algu līmeņa atšķirības starp valstīm tieši ietekmē pakalpojumu cenas… Ietekmi rada arī citi faktori, tostarp enerģijas un komunālo pakalpojumu izmaksu atšķirības, PVN un citi nodokļi, kā arī komercīpašumu cenas."

Arī Eiropas Viesmīlības asociācija (HOTREC) uzsvēra, ka operatori saskaras ar ļoti atšķirīgām izmaksu struktūrām dažādās valstīs.

"Darbaspēks veido lielāko viesmīlības izmaksu daļu, tāpēc valstis ar augstākām algām un stingrākām sociālo iemaksu sistēmām cenu salīdzinājumos dabiski ieņem augstāku vietu," "Euronews Business" pastāstīja pārstāvis.

Papildus enerģijai un PVN HOTREC norādīja arī uz pārtikas inflāciju, piegādes ķēdēm un normatīvajām prasībām, kas var radīt lielu izmaksu slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Valstīs, kurās atbilstības izmaksas ir augstas, tas neizbēgami atspoguļojas galīgajās cenās.

Cenu līmenis neatspoguļo pieejamību

"Eurostat" cenu līmeņa indekss nemēra pieejamību, jo tas neņem vērā ienākumu līmeni. Tā rezultātā cilvēki ar augstākiem ienākumiem joprojām var atļauties vairāk restorānu un viesnīcu pakalpojumu savās valstīs, pat ja cenas nominālā izteiksmē ir augstākas.

Ceļojot, šīs atšķirības ir svarīgas. Cilvēki no valstīm ar augstākiem ienākumiem bieži vien var baudīt zemākas cenas, apmeklējot citas Eiropas daļas, piemēram, ceļotāji no Ziemeļvalstīm, kas dodas uz Austrumeiropu vai Dienvideiropas daļām.

"Ceļotājiem galu galā svarīgākais ir cenas un vērtības attiecība. Kad cenas pieaug straujāk nekā pirktspēja, cilvēki mēdz saīsināt savu uzturēšanos, ceļot ārpus sezonas vai izvēlēties galamērķus, kas tiek uzskatīti par pieejamākiem," sacīja HOTREC.

Gjodi piebilda, ka, lai gan cenu atšķirības ietekmē tūrisma plūsmas, svarīgi ir arī citi faktori. Attālums, ceļošanas ērtums un ar atrašanās vietu saistīti apskates objekti arī ir galvenie virzītājspēki.