Plūstoša sirds ezerā – izbrauciens uz, iespējams, neparastākajām slūžām Latvijā

Uz Ezeri devāmies agrā pavasarī, pa ceļam piestājot arī Aucē (starp citu, šajā vietā ir ļoti skaisti apskates objekti, kā arī izcila konditoreja).

Pavasaris ir īstais laiks, kad apmeklēt pierobežas pilsētiņu Ezeri. Viss plaukst, bet dzirnavu dīķis un slūžas ir palu pilnas, ūdens ielejā gāžas ar neticamu spēku. Tālāk jau tas aizplūst Lietuvas virzienā – vien nepilna kilometra attālumā ir Latvijas-Lietuvas robeža, kur Ezeres upe ieplūst Vadākstē, kas tālāk jau krietnu gabalu plūst tieši pa robežlīniju.

Pie slūžām var piebraukt gan no muižas puses, gan dīķa malā atstāt auto. Un tālāk jau doties kājām pāri tiltiņam, lai apbrīnotu ūdens spēku un arī slūžu interesanto inženiertehnisko risinājumu.

Ja ielūkojamies vēstures grāmatās, tad ūdensdzirnavas te bijušas jau labi sen, kopš 19. gadsimta beigām, bet tieši šīs neparastās slūžas izbūvētas 1982. gadā, bet 2015. gadā tās atjaunotas. Kādam šķiet, ka tās atgādina kļavas labu, citam – zvaigzni, bet, no tiltiņa lūkojoties, tās izskatās pēc sirds, no kuras plūst ūdens straume.

Turpat ir arī labiekārtota atpūtas vieta ar šūpolēm un ugunskura vietu, bet blakus slejas vecās ūdensdzirnavas.

Ezeres Dzirnavu dīķī ar vienas dienas licencēm iespējams arī makšķerēt tādas zivis kā līdakas, asari, karpas, karūsas un citas.

Ceļa pretējā pusē slejas lepnā Ezeres muiža, ka savu tagadējo izskatu ieguvusi 19. gadsimtā. Īpaši skaista ir tās stiklotā veranda. Muižu ieskauj arī lepns parks ar eksotiskiem augiem, ko, pavasarim iesilstot, noteikti vērts izstaigāt. Atrodi parkā arī lielo akmeni, par kura nokļūšanu te vēsta dažādas leģendas. Ir nostāsti, ka tas līdz parkam velts pat 10 gadus.

Praktiska informācija: No Rīgas līdz Ezerei ir aptuveni divu stundu brauciens (150 km). Pa ceļam var apskatīt arī Lielauces un Vecauces pilis, kā arī iegriezties Īles partizānu bunkurā vai piebraukt padzerties pie Karaļavotiem. Jau Lietuvas pusē iesaku apskatīt arī Renavas muižu. Par to lasi te.