Saukas ciemā, Lūšu peoniju dārzā, sācies ziedēšanas maratons

Mudinot neatlikt peoniju dārza apciemojumu, saimniece teica, ka siltie un jaukie laikapstākļi steidzina peoniju ziedēšanu un tas šogad varētu būt īsāks nekā citus gadus.

Peoniju dārzs atrodas Jēkabpils novada Saukas pagasta Saukā. Lai Sēlijas līkumotajos ceļos neapmaldītos, pirms dārza apciemojuma zvani Aivaram 26319014.

Kartē atzīmē Saukas arodvidusskolu un tu sasniegsi Saukas ciemu. Esot Saukā, aizbrauc līdz Saukas ezeram un apskati Sēliju no Ormaņkalna.

Sauka, agrāk Vecsauka, ir ciems Jēkabpils novada Saukas pagastā. Izvietojies pagasta austrumos, Saukas ezera krastā, valsts vietējo autoceļu (V792) Lone—Sauka, (820) Viesīte—Deši—Cīruļi (Rite) krustojumā. Ciems iekļaujas kultūrvēsturiskajā Sēlijas novadā un Saukas dabas parka teritorijā.

Saukas ciema vēsture

Saukā atrodas Saukas luterāņu baznīca un komponista, profesora Arvīda Žilinska dzimtās mājas "Lejas Arendzāni".

Ciema dienvidos ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — Plūmju viduslaiku kapsēta (valsts aizs. nr. 897). Saukā atrodas vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi — Saukas mācītājmuiža, piemineklis stomatologam profesoram Paulam Daugem, piemiņas akmens fotogrāfijas Latvijā pamatlicējam Mārtiņam Bucleram, un Smiltaines kapi, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no ciema.

Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Saukas pagastnams un Saukas luterāņu baznīca, bet vēstures piemineklis — piemiņas plāksne Saukas draudzes locekļiem baznīcā.

Ciems izveidojies ap Vecsaukas un Jaunsaukas muižām, bijis samērā biezi apdzīvots, taču lielākoties iedzīvotāji dzīvoja viensētās vai to grupās.

Agrārās reformas dēļ bijušās Vecsaukas muižas centrā iekārtoja lauksaimniecības skolu, kas vēlāk mainīja nosaukumu, kļūdama par 9. Lauku profesionāli tehnisko skolu, vēlāk Saukas arodvidusskolu, kas mūsdienās ir slēgta.

Pašreizējā apbūve izveidota Latvijas PSR laikā kā padomju saimniecības "Lone" ciemats, kad 1970. un 1980. gados valsts politikas rezultātā tika likvidētas viensētas, celtniecību atļaujot tikai ciemos. Šajā laikā Sauka kļuva par nozīmīgu centru, ko ietekmēja esošā skola. Latvijai atgūstot neatkarību, apdzīvojuma struktūra Saukā saglabājās.

Saukas arodvidusskola celta no 1936. gada līdz 1939. gadam un to atklājis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1939. gadā.

Saukas dabas parks un Saukas ezers

Saukas dabas parkam, kas ir lielākā šīs puses aizsargājamā teritorija, piešķirts arī Natura 2000 statuss (Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija). Tas veidots, lai saglabātu Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ainavu un biotopus.

Dabas parka centrālais objekts ir Saukas ezers — lielākais ezers Sēlijā un 15. lielākais Latvijā. Tā krastos vairākas labiekārtotas un publiski pieejamas peldvietas. Ap ezeru ved marķēts velomaršruts 26 km garumā, kas pārsteigs ar skaistiem skatiem. Taču no velobraucējiem tas prasa arī fizisku piepūli, jo ceļā daudzviet stāvi un mazāk stāvi braucieni kalnup.

Apkārtnes ainavu veido līkumainie grants ceļi, pauguri, dižkoki, novadam raksturīgas viensētas un vairāki izcili skatu punkti. Viens no tiem atrodas Borīškalnā — skatu tornis, no kura paveras skats uz Saukas ezeru un tālu pāri Sēlijas mežiem. Taču nav jābēdā tiem, kam torņos kāpt nepatīk — krāšņi skati redzami arī paliekot uz zemes.

Arvīda Žilinska mājas "Lejas Arendzāni"

Mājas, kur radušās tik ļoti lipīgās Arvīda Žilinska (1905–1993) melodijas no "Lolitas Brīnumputna" vai leģendārās operas "Zelta zirgs"?

Atbilde slēpjas kādā Sēlijas sētā ar skaistu ābeļdārzu un košu, vitrāžās rotātu verandu. Tās ir komponista Arvīda Žilinska mājas – "Lejas Arendzāni" Saukā.

Tur joprojām dzīvo mūzika — afišās, fotogrāfijās, klavierēs, darba galdā un lietās, kuras komponistam bijušas līdzās. Apmeklētāji var iepazīt vērtīgo kolekciju, klausoties komponista skaņdarbus. Ceļotājus priecēs arī neparastā lauku sētas arhitektūra un zaļais dārzs.

Pirmais, ar ko sastapsies, ir milzīgs rožu klēpis, ko komponists un pianists saglabājis no katra apsveicēja. Vai vari iedomāties komponistu, kurš būtu izrādījis tādu cieņu pret katru viņa talanta cienītāju? Rožu klēpja apjomu var nojaust arī zinot, ka Žilinska autorkoncertu skaits dažādos Latvijas novados sasniedzis vairākus simtus.

Viņš radījis ap 550 solo un kora dziesmu un ap 100 Latviešu tautas dziesmu apdares, kopā ap pusotru tūkstoti dažādu skaņdarbu. Reizi gadā daļu no tiem var dzirdēt tur notiekošajā klavierkoncertā "Dziesmotā diena Saukā", kur komponista darbus izpilda Sēlijas mūzikas skolas audzēkņi.

"Lejas Arendzānos" glabājas vairākas vēstures liecības – sākot no afišām līdz albumiem ar vēsturiskām ainām no komponista dzīves un mūzikas ierakstiem. Komponista talanta cienītājus "Lejas Arendzānos" labprāt  uzņems viņa radinieki.

Avots: Selija.com