Šodien Everests! Ar roku šķiet aizskarams pasaules augstākais, pats pasaules gals

Ceļamies ar tibetiešu brokastīm un ilgu jo ilgu braucienu. Tibetā distances ir milzīgas. Labi, ka ir par ko parunāt.

Jūsu jautājums – kā radās šī pielūgšanās, guļot zemē izstieptām rokām, šādā veidā ar ķermeni noklājot visu ceļu ap svēto objektu, piemēram, kalnu, ezeru, stupu, templi… – angliski "prostration". Gids saka, ka tas Tibetā parādījās tikai ar budismu. Pirms budisma ienākšanas šeit bija bon reliģija, tomēr tās pārstāvji neko tādu nedara. Internets saka, ka noliekšanās jeb "prostration" ir fiziskas godbijības un padevības izpausmes veids, un tas sastopams daudzās reliģiskajās tradīcijās. Budismā noliekšanās izrāda godbijību un ir arī līdzeklis, lai attīrītos – tikai te šī noliekšanās ir citā līmenī. Arī hinduismā noliekšanās ietver gulēšanu uz zemes, ar ķermeņa daļām tai pieskaroties – tas simbolizē pilnīgu padošanos Dievam. Arča nosmej – pēc šādas attīrīšanās, kas redzēta Tibetā, tiešām grēkot vairs noteikti negribas.

Skatam paveras Shishapama kalns un Himalaji! Te ir vairākas virsotnes ar astoņiem tūkstošiem metru virs jūras līmeņa un vairāk – tie ir Makalu kalns, Lotse kalns, Everests un Cho Oyu kalns, un citi. Internetā rakstīts, ka pēdējais tibetiešu valodā nozīmē "Tirkīza dieviete", bet gids saka, ka tā gan nav, jo tirkīza krāsā var būt tikai ūdens, nu ne jau kalni! Savukārt pirmajā – Shishapama kalnā – nesen esot pazudis ārzemju alpīnists. To nav izdevies atrast, meklēšana pārtraukta.

Everestā arī, protams, var uzkāpt. Ne kā svētajā Kailaša kalnā. Bet Everesta virsotnes iekarotāji vairs nevarot tajā atstāt savas valsts karogus, jo vienīgais, kas tagad tur varot plīvot, ir Ķīnas. Un, starp citu, ja senāk Everesta bāzes nometne atradās pavisam tuvu kalnam, tad tagad tā "pabīdīta" 8 km atpakaļ – tur, kur daži no jums, dārgie lasītāji, reiz bija sākuši savu Everesta pārgājienu. Mēs to vairs nevaram, jo tik tuvu Everestam vairs nav atļauts iet.

Pekutso ezers, kas esot līdz pat 45 metriem dziļš

Sasniedzam Pekutso ezeru, kas esot līdz pat 45 metriem dziļš. Tas gan neesot svētais ezers, jo tikai četri tiek īpaši atzīmēti – Yamdrok, Manasarovar (dažreiz Mansarovar), Namtso un Lhamo La-tso. Tomēr nevienā ezerā Tibetā nepeldas.

Interesants atgadījums pie Pekutso ezera. Apstājamies vienā no kalnu pārejām, kur trīs ķīnieši atbraukuši ar saviem busiņiem, lai no tiem tirgotu dārgu kafiju tūristiem, kas te piestāj taisīt bildes. Visas dienas laikā gan redzam tikai ķīniešu tūristus. Un viens no tiem sāk runāt ar kafijas pārdevēju, kas ir mūsu gida draugs, un dod mūsu biedriem lielas atlaides. Ķīniešu tūrists skaidro kafijas pārdevējam: "Zini, kāpēc tibetieši neēd zivis? Jo viņi mazu bērnu līķus neapglabā, bet met ezeros. Tāpēc no tiem zivis neēd."

Mūsu biedri, protams, saprot vīra sacīto, un šoferis ir šokēts: "Ko tu teici?!" Tad sākas ilgāka diskusija par to, ka zivis Tibetā netiek ēstas reliģisku iemeslu dēļ – jo ir vairāk grēka, ja viena apetītes apmierināšanai tiek atņemtas vairākas dzīvības. Tāpēc tibetieši ēd lielus zvērus, kuru dzīvība var pabarot vairākus ļaudis. Ļoti svarīgi ceļojot tomēr ieklausīties vietējos. Viņi zina!

Sasniedzam vēl vienu pasaules brīnumu – Everestu

Turpinām ceļu. Automašīnā visu laiku ķīniski skan atgādinājums nesmēķēt pie stūres. Protams, viss tiek arī filmēts, un, ja šoferis pārsniedz atļauto ātrumu, tam uzreiz pienāk telefona zvans – lai uzvedas kārtīgi. Apkārt daudz klejotāju telšu. Viņiem ir labi, ja viņu ganāmpulkiem ir labi. Drīz atklājas dažas oāzes, kurās aug koki! Koki! Tas ir kas ļoti sen neredzēts.

Un tad pienāk laiks šķirties no šofera, jo līdz pašai Everesta bāzes nometnei ar privāto vai tūristu auto nedrīkst. Šoferis paliek kādā ciemā, mēs ar gidu sēžamies vienā no Everesta parka busiņiem. "Qomolangma Nacionālais dabas rezervāts – augstākais pasaulē!" teikts biļetē. Stundu braucam ar ķīniešu tūristiem, līdz sasniedzam vēl vienu pasaules brīnumu – Everestu. Esam 5200 metrus virs jūras līmeņa. Bet pēc tiem 5640 metriem šie augstumi vairs netraucē.

Šī gan ir daudz, daudz populārāka apskates vieta nekā Kailašs. Redz, šo var sasniegt sešu dienu tūrē, bet Kailašam vajadzīgs vairāk laika un vairāk līdzekļu. Arī vairāk spēka, ja plānots tam iet apkārt. Esam pārsteigti, ka te āra tualetes ir tīrītas, un solītās aukstās telts vietā tiekam pie atsevišķas istabiņas milzīgā, ar kondicionieri apsildītā un pavisam modernā teltī. Telts ir apvilkta ar jaka spalvu, un ir tik silti!

Nometam somas un dodamies uz Rongbuk klosteri, kas esot augstākais klosteris pasaulē. Bet mani māc šaubas un jautāju gidam – kā tad ar tiem diviem klosteriem Kailaša kalnā, kur augstumi bija daudz lielāki? Tie, redz, neesot populāri, tāpēc nav neviena pieminēšanas vērti. Katrā ziņā visos esam bijuši. Šajā klosterī, ko cēla 1899.gadā, mīt 18 mūki un mūķenes. Bet mēs esam vienīgie apmeklētāji.

Pēcāk dodamies uz tālāko punktu, kur atļauts iet tūristiem. Nu Everesta virsotne ir tik skaidra, tik mirdzoša! Nu re – patiešām pasaules gals! Protams, neesam pašā pasaules maliņā, bet nu pavisam, pavisam tuvu! Šī ir Everesta ziemeļu seja, dienvidos tas jau veras uz Nepālu. Tagad armija ļoti apsargā kalnu, tāpēc ne tik sen atvēruši jaunus skatpunktus – tālāk no robežas. Te šī gada aprīlī atvērts arī pasaules augstākais pasts.

Ar roku šķiet aizskarams pasaules augstākais, pats pasaules gals! Un šajā ceļojumā pavisam nesen pieredzējām savus augstākos augstumus 5640 metrus v.j.l.. Nu īsta kalniešu pasaule! Vēl pāris dienas Tibetai! Iepazīsim to kopā!

Sarežģītā Ķīna! Pirms došanās uz Ķīnu vajag sagatavoties – to pierādīja mūsu pirmā reize šeit, kad vienkārši bijām priecīgi izbraukt Tagad esam "paaugušies" un gudrāki – zinām, kā mūsu foršā Ķīna strādā. Ieskaties Laines un Arča ceļojuma piezīmēs "Facebook", "YouTube" un "Instagram". Un vasarā būs viņu grāmatiņa par Ķīnu "Sarkanā pūķa zemē. Piedzīvojumi un atklājumi mūsdienu Ķīnā".