Dabas muzejs ir gatavs lielajai sēņu izstādei
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 13. līdz 17. septembrim būs skatāma daudzu gaidītā un iemīļotā rudens izstāde "Sēnes 2023". Šogad līdzās muzeja darbinieku dabā ievāktajam materiālam aicinām ielūkoties vēl vienā izstādē – tā veltīta gļotsēnēm un to pētniecībai.
"Lielās izstāžu zāles iekārtošanas, sēņošanas, šķirošanas un konsultēšanas grafiki sastādīti, tātad Dabas muzejs ir gatavs lielajai sēņu izstādei," apliecina Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele.
Arī šogad sēņu izstādes rīkotāji brauks dabā un centīsies sarūpēt pēc iespējas interesantāku materiālu, lai apmeklētāji varētu pārliecināties par savām zināšanām un apgūtu galvenās pazīmes, pēc kurām noteikt līdzīgās sugas. Sēņu klāsts katru dienu tiks papildināts, un eksponētās sēnes būs sakārtotas ērti uztveramās grupās – ēdamās, neēdamās, indīgās un aizsargājamās.
Turklāt etiķetēs būs norādīts ne tikai sugas nosaukums, bet ēdamajām sēnēm arī ieteicamais apstrādes veids.
"Gaidīsim arī sēnes no pilsētu parkiem vai mazdārziņiem, jo ne vienmēr vērtīgi atradumi ir tikai tālos un biezos mežos un pētniekiem sēņu situācija apdzīvotās vietās ir mazāk zināma," iedrošina I. Dāniele
Portāls "tv3.lv" šajā sezonā jau ir iepazīstinājis ar meža delikatesi sērpiepi, ko garšas ziņā salīdzina ar vistu. Angliskais nosaukums arī ir "meža cālis".
Rakstījām par milzu apaļpūpēdi, ko Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniela atzina, ka "tā ir viena no visdrošākajām ēdamajām sēnēm. Neiespējami sajaukt, jo neviens cits pūpēdis tik liels neizaug." Sēņu mednieki teica, ka pēc sēnes vispār negaršo, drīzāk pēc maigas vistas karbonādes.
Savukārt rudens taurene noteikti nav dūmos kaltēta gailene. Rudens taurene jeb miroņtaure (Craterellus cornucopioides) ir gailenei radniecīga paliela ēdamā sēne taures formā un tumši brūnpelēkos toņos. "Īstās rudens taurenes. Krāsa ir mainīgs lielums," skaidro Dabas muzeja mikoloģe I. Dāniela. Lai nebiedē tos, kas pēc bildes tās salīdzina ar "kūpinātām gailenēm" vai "sikspārņiem". Tiem kam izdevies nogaršot, teic, ka ir īpaši laba zupām.
Dzeltenās kliņģerenes garšas ziņā no gailenes neatpaliek. "Dzeltenā kliņģerene (Hydnum repandum) no cepurītes virspuses raugoties – gailene kas gailene, bet cepurītes apakšpusē smalkas, mīkstas adatiņas. Garšas ziņā no gailenes neatpaliek, varbūt pat pārspēj," stāsta mikoloģe I. Dāniela. Aug dažādos mežos, ne gluži sūnās, drīzāk tādās "plikākās" vietās, kur lapas un egļu skujas sabirušas. Reizēm palielās grupās vai raganu apļos.
Izstādes veidotāji atgādina, ka izstādē drīkst ierasties arī ar savām atrastajām sēnēm, jo nereti, tieši pateicoties apmeklētājiem, mikologu rokās nonāk patiešām vērtīgi un interesanti sēņu eksemplāri.
Sēņu izstādes apmeklētājus aicinām ielūkoties arī Dabas muzeja mazajā izstāžu zālē, kur pēdējo nedēļu atvērta izstāde "Gļotsēnes Latvijā – krāšņums no plazmodija līdz sporām", kas veltīta Latvijas gļotsēnēm un to pētniecībai. Gļotsēņu daudzveidību dažādās attīstības stadijās var iepazīt vairāk nekā 100 fotogrāfijās, tostarp gļotsēņu sporu un iekšējo struktūru attēlos līdz pat 1000x lielā palielinājumā. Ar lupu pētāmi gļotsēņu interesentu vākumi vairāk nekā 70 sugām.
Izstādes "Sēnes 2023" ieejas biļete ietver arī izstādes "Gļotsēnes Latvijā – krāšņums no plazmodija līdz sporām" apskati.
Padari savu apmeklējumu ērtāku un iegādāties biļetes lietotnē "Mobilly". Plašāka informācija tīmekļa vietnē www.dabasmuzejs.gov.lv.
Dabas muzeja mikologi atgādina – nezināmas un iepriekš neredzētas sēnes uzturā lietot nedrīkst!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
