Uz saturu

Kā tikt pie pašvaldības mazdārziņa Rīgā, un cik tas izmaksās?

Vasaras vakars dabā vien dažu minūšu brauciena attālumā no darbavietas, putnu čalas, paša iekopta dobīte un vieta, kur sarīkot ballīti draugiem – tās ir tikai dažas no daudzajām priekšrocībām tiem, kam Rīgā ir savs mazdārziņš. Kā tādu iegūt un vai tas ir dārgi?

Arī 2023. gadā rīdzinieki var izvēlēties nomai mazdārziņus no pašvaldības. Šo pakalpojumu var saņemt gan fiziskas personas, gan biedrības, bet priekšroka tiks sniegta daudzbērnu ģimenēm, personām ar invaliditāti un maznodrošinātajiem, "tv3.lv" noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rīgā dārziņu teritoriju ir diezgan daudz. Dārziņus piešķir šādās apkaimēs: Daugavgrīvā, Bukultos, Mežaparkā, Mūkupurva apkaimē, Ziepniekkalnā, Lucavsalā, Šķirotavā, Rumbulā, Dārziņos, Spilvē, pavisam mazas teritorijas ir Imantā, Kleistos, Mangaļsalā, Juglā. Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Solvita Brence-Kauste informē, ka dārziņu kārotaju netrūkst, daudzi ir pagarinājuši līgumus un tāpēc brīvu mazdārziņu ir maz.

Cik izmaksās mazdārziņš Rīgā?

Mazdārziņu lietotāji pašvaldībai ik gadu maksā nomas maksu. Zemes nomas maksa ir 1,5% no kadastrālās vērtības, ja līgums tiek slēgts uz laiku no 1 līdz 3 gadiem, un 2,5%, ja uz 3 līdz 5 gadiem. Kā skaidro pašvaldībā, papildus nomas maksai un PVN par atkritumu izvešanu jāmaksā tikai tajās teritorijās, kur Rīgas domes Īpašuma departaments centralizēti nodrošina atkritumu izvešanu – Lucavsala, Zolitūde, Ziepniekkalns un Jaunciema gatve.

Piedāvātais dārziņu lielums ir ļoti dažāds, no 100 līdz 500 kvadrātmetriem.

Runājot par dārzu nomas līgumus, pēc tā, vai tie atbilstoši teritoriālajam plānojumam ir pagaidu, vai pastāvīgi, slēdz uz 3 vai 5 gadiem, ja kadastrālā vērtība zemesgabalam ir augsta tad slēdz uz gadu, lai ievērojami nepaaugstinātu nomas maksu (no 1,5 uz 2,5%).

Līgumus pagarina uz iesnieguma pamata. Iesnieguma veidlapa ir pieejama departamenta mājaslapā sadaļā "Pakalpojumi", veidlapu paraugi šeit.

Ir arī dārziņi, kurus atsavina. To var izdarīt Īpašuma departamenta izveidota "Nekustamā īpašuma – sakņu (ģimenes) dārzu iznomāšanas komisija". Proti, katra gada beigās komisija izskata jautājumu par visa zemesgabala (pēc kadastra, uz kura atrodas dārzi) iznomāšanas un līgumu pagarināšanas nosacījumiem uz nākamo gadu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Noteikumi, kas jāievēro dārziņu nomniekiem

Ja esi saņēmis mazdārziņu nomā, būs jāievēro virkne noteikumu, lai to varētu nomāt ilgstoši.

Piemēram, noteikumi nosaka, ka  nedrīkst pieļaut auglīgās augsnes virskārtas iznīcināšanu vai tās kvalitātes pasliktināšanos, kā arī pieļaut darbību, kas pasliktina citu zemes lietotāju vai īpašnieku zemes kvalitāti.

Tāpat aizliegts ar savu darbību izraisīt zemes applūšanu ar notekūdeņiem, tās pārpurvošanos vai sablīvēšanos, kā arī pieļaut piesārņošanu ar atkritumiem un jānovērš citus zemi postošus procesus;

Uz iznomātās zemes nedrīkst veikt kapitālo vai pagaidu apbūvi – tā kā šīs ir nomātas teritorijas, tās nav paredzētas dzīvošanai. Jāuzmana, lai  tavi mājdzīvnieki netraucētu mieru vai neapdraudētu citus sakņu dārza lietotājus.

Ļoti svarīgs noteikums ir nodrošināt nomātā zemesgabala un tam piegulošās publiskā lietošanā esošas teritorijas kopšanu un atkritumu izvešanu atbilstoši Rīgas domes 28.04.2015. saistošajiem noteikumiem Nr.146 (prot.Nr.53, 2§) "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi";

Ja tomēr nomātais zemes gabals jāatstāj, nomniekam ir pienākums nojaukt savas pagaidu būves par saviem līdzekļiem un atbrīvot zemesgabalu no visas sev piederošās kustamās mantas gadījumā, kad beidzies nomas līgums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā atrast sev mazdārziņu Rīgā?

Ja ideja par savu zemes pleķīti Rīgā ir tevi ieinteresējusi un plāno izmēģināt pieteikties tāda nomai, būs jādodas uz Rīgas pilsētas mājaslapu.

Informācija par brīvajiem mazdārziņiem regulāri tiek publicēta pašvaldības un Īpašuma departamenta mājaslapās, tāpēc iedzīvotājiem ir jāseko līdzi informācijai, jo interese par mazdārziņu nomu ir liela.

Brīvos mazdārziņus atradīsi šeit.

Pieredzes stāsti: mazdārziņš Rīgā

Portāls "tv3.lv Dzīvesstils" aicināja mazdārziņu nomniekus dalīties pieredzē par sava dārziņa iekopšanu Rīgā. Unai Griškevičai nu jau sešus gadus ir mazdārziņš Lucavsalā. Una kopj aptuveni 600 kvadrātmetrus.

Unas lillā tulpes mazdārziņā. FOTO: PERSONĪGAIS ARHĪVS

"Pie dārza tiku, pateicoties paziņām. Mani izmeta no mammas dārza, meklēju savu, un man ieteica sazināties ar dārzu biedrību "Jumpravsala", jo viņiem tobrīd bija brīvi iecirkņi. Tagad gan vairs nav," stāsta Una.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Una par savu mazdārziņu gadā maksā 40 eiro. Šajā summā ir iekļauta noma un atkritumu izvešana. "Elektrības mūsu galā gan nav, bet kaut kad sola ievilkt, tāpat arī salabot iebraucamos ceļus," stāsta Una.

Runājot par plusiem un mīnusiem Una kā pirmo priekšrocību min mazdārziņa atrašanās vietu un iespēju pamukt no pilsētas, pabūt svaigā gaisā, saulē, pie ūdens.

"Mans dārzs ir blakus Daugavas attekai. Te ir iespēja fiziskām aktivitātēm, un ir lieliska iespēja izvēdināt galvu, bet, no praktiskās puses skatoties, iespēja izaudzēt kādu puķi un zaļumus," smaidot stāsta mazdārziņa saimniece. Dārzeņus viņa īpaši neaudzē, ja nu kādas sviesta pupiņas.

"Turklāt puķu ziedēšanas laikā mājās visas vāzes ir pilnas tulpēm, narcisēm, lilijām, līdz ar to puķes nav jāpērk tirgū," smaidot atklāj Una.

Lilijas Unas mazdārziņā. FOTO: PERSONĪGAIS ARHĪVS

Runājot par trūkumiem, Una teic, ka dārzs ir visai tālu, tāpēc, ja grib vest zemi, stādus, jābrauc ar mašīnu. "Protams, "bomži" un garnadži, kas mēdz pat izrakt vecus rožu krūmus," skumji nosaka sieviete.

Mīnuss, kas tomēr vairāk ir pluss Unas skatījumā ir "diezgan pamatīgs materiālais ieguldījums (stādi, sēklas, melnzeme, mēslojums, žoga siets). Bet tas viss tiešām atmaksājas," smaidot neslēpj Una.

Tomāti Unas mazdārziņā. FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

"Noteikti iesaku pievērsties dārzkopībai visu minēto iemeslu dēļ. Tas ir forši! Un, ja kādam kaut ko steidzami vajag, tad ir labs iemesls atbildēt: "Laistu, ravēju dārzu utt., pie datora būšu vakarā," sirsnīgi smejot, saka Una.

Agita Muižniece-Polikarpa "tv3.lv Dzīvesstils" atklāj, ka viņas dārzu grūti nosaukt par mazdārziņu, bet oficiāli tas ir mazdārziņš, kurā viņa saimnieko kopš 2012. gada vasara.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Dārzs ir Lucavsalā jeb, pareizāk sakot, Jumpravsalā. Tā vēsturiski ir vēl viena sala, kas šobrīd ir savienota ar Lucavsalu," stāsta Agita un atklāj: "Par šo iespēju uzzināju nejauši. Draugs pastāstīja, ka vairāki paziņas tur jau saimnieko. Kādudien braucām izbraukumā ar velosipēdiem un, tā kā bija vienalga, kurp braukt, braucām pētīt Lucavsalu, un burtiski tajā iemīlējāmies – putni čivina, vardes kurkst, taureņi lidinās, bites san…."

Agitas dārza kopskats no namiņa. FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

Stāstot par priekšrocībām un trūkumiem, Agita kā pirmo min: "Tiem, kas plāno, iesaku rēķināties ar smagu darbu, jo jau iekoptu dārzu diez vai viņiem kāds iedos. Pacietību, jo pirmajos gados neko nevarēs saprast. Būsi iztēlojies vienu, pēc tam izrādīsies, ka iecerētajam jābūt savādāk, citā vietā utt., zināmiem naudas resursiem, jo, lai kaut kas izaugtu, jāpērk stādi, sēklas, mēslojums."

Puķu zirņi oktobrī. FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

Agita dārzs gadā izmaksā apmēram 100 eiro, jo viņai nomā apvienoti divi gabali.

Pīles Agitas mazdārziņā. FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

"Pīles nāk pagalmā panašķēties. Mums vienmēr viņām ir kādi graudiņi. Vislabāk viņām garšo grūbas, bet pavisam negaršo prosa," smaidot stāsta Agita.

"Nav jau tā, ka visu laiku "rukā" ." FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

"Mēs vispār sākuma dārzu ņēmām kā atpūtas vietu. Parkos vairs aliņu dzert nedrīkstēja… bet ar laiku sagribas kādu loku un dilli. Tad pienāk kārta redīsam un burkānam un tad jau raugi – siltumnīca," stāsta dārza saimniece.

Siltumnīcas Agitas mazdārziņā. FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

"Mēs ietilpstam dārzkopju biedrībā "Jumpravsala", tāpēc maksājam vairāk nekā tie, kuri nomā "pa tiešo" no pašvaldības. Mūsu maksā ietilpst zemes nomas nauda, nekustamā īpašuma nodoklis, maksa par atkritumu izvešanu un biedrības biedra nauda, un neoficiālā "apsardze", jo mūsu biedrības priekšsēdētāja Rasmiņa "draudzējas" ar visiem vietējiem "bomāriem", līdz ar to mūsu galā ir diezgan mierīgi – nav izteiktu zādzību, dedzināšanu un citu nekārtību," stāsta Agita.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ziema un pavasaris Agitas mazdārziņā:

Vēl viens pieredzes stāts ir redzams raidījumā "Manas mājas ar IKEA", kur pārvērtības piedzīvoja Oskara un Kristīnes Aumaļu ģimenes dārza namiņš Lucavsalā. Kā saimnieki to mīļi dēvē par Lucīti. "Esam pilsētnieki, kuri atraduši oāzi Lucītī," teic namiņa saimniece Kristīne.

Mazdārziņš Lucavsalā. FOTO: RAIDĪJUMA ARHĪVS

Lucavsala ir skaista atpūtas un pastaigu vietu. Režisore Elza Gauja dokumentālajā filmā "Tikmēr Lucavsalā" stāsta par Rīgas centra mazdārziņu koloniju Lucavsalā, kur satiekas visdažādākie ļaudis: no mūsdienu puķubērniem līdz pragmatiskiem ierēdņiem. Katrs salā tiecas īstenot savus, krasi atšķirīgos, sapņus.

Filma ir nominēta "Lielajam Kristapam" kategorijā "Labākā debijas filma".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm