Kādu labumu dārzam dod samtenes?

Kādu labumu dārzam dod samtenes, atbild "Dreiliņu stādu" vadītāja Inguna Švāne-Podniece, kas izceļ trīs iemeslus:

• Samtenēm piemīt ēteriska smarža, kas nepatīk dažādiem dārzā nelabvēlīgiem kukaiņiem. Smarža ir gan ziediem, gan lapām, gan saknēm.
• Tās aktīvi piesaista lidojošos draugus, piemēram, bites un kamenes.
• Samtenes lieliski iederēsies kā dārzā, tā arī siltumnīcā starp gurķiem un tomātiem.

Samtenes – augu aizsardzībai dārzā un siltumnīcā

Samtenes var izmantot arī kā zaļmēslojumu. Zemās samtenes stāda arī sīpolu tuvumā, jo tā tiek atbaidīta sīpolu mušu.

Augu aromāts, fitoncīdi un to gaisā un augsnē izdalītās vielas bieži vien palīdz blakus esošajiem augiem. Kaitēkļi augus atrod pēc to izdalītā aromāta.

Arī patogēnās sēnes, kas izraisa augu slimības, attīstās tikai noteiktam saimniekaugam raksturīgā vidē.

Kombinējot dažādu dārza augus jauktos stādījumos, tie kļūst kaitēkļiem grūtāk atpazīstami, mainās tiem raksturīgais aromāts un garša.

Kombinētos stādījumos arī slimības attīstās mazāk, ja blakus esošie augi izdala fitoncīdus, kas nomāc patogēno baktēriju un sēņu augšanu. Līdzās augdami, kultūraugi var papildināt un uzlabot arī viens otra garšu un aromātu.

Dārzkopības portāls "Dārza ABC" iesaka no samtenēm  veidot uzlējumu: sasmalcinātus augus 3 dienas mērcē 10 l ūdens, filtrē un lieto, ar ko apsmidzina augus.

Samteņu dzimtene

Samtenes (Tagetes) ir kurvjziežu dzimtas ģints, kurā ietilpst 50 viengadīgu vai daudzgadīgu lakstaugu sugas. To 1753. gadā aprakstīja Kārlis Linnejs, kas bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs.

Šo augu dabiskais izplatības areāls ir Meksikā — tie aug no centrālās Meksikas uz dienvidiem un sasniedz arī vairākas citas Latīņamerikas valstis, taču dažas sugas ir naturalizējušās visā pasaulē. Viena suga, Tagetes minuta, dažos reģionos tiek uzskatīta par kaitīgu invazīvu augu.