Uz saturu

Spaiņi pildās ātri – limbažnieki kopīgā talkā dodas lasīt invazīvos gliemežus

Daudzas Latvijas pašvaldības šovasar spiestas cīnīties ar invazīvo Spānijas kailgliemezi. Izņēmums nav arī Limbaži, kur pēdējā laikā glumais kaitēklis savairojies lielā skaitā. Lai gan pašvaldībā līdz šim centusies gliemežu izplatību ierobežot dažādos veidos, ar to nav gana. Tādēļ piektdienas vakarā Limbažos tika organizēta pirmā kailgliemežu lasīšanas talka.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirmajai Spānijas kailgliemežu talkai Limbažu pašvaldība talciniekiem sagādājusi spaiņus un gumijas cimdus. Savukārt pašiem talciniekiem bija jāparūpējās par gaismekļiem, jo kailgliemeži aktīvi kļūst tumšajās nakts stundās un pavisam drīz arī satumsīs.

Tomēr teritorijā ap Limbažu estrādi tumsa, kad pēc teorijas kailgliemežiem būtu jāsāk līst ārā no savām slēptuvēm, nemaz nav jāgaida. Tur to tik daudz, ka dažviet zeme gluži vai nosēta ar gliemežiem.

"Es pirms tam jau vienu litru salasīju, nākot te pa taciņu. Viņu jau te ir ārprātīgi daudz. Manā dārzā arī ir tādi. Un tad es eju katru vakaru lasīt. Tepat man ir dārzs, un es zinu, ka tur arī ir ļoti daudz. Un, ja tāda invāzija ir ieradusies, tad jāpalīdz ir," saka talkas dalībniece Zinta.

FOTO: TV3 ZIŅAS

Talciniekiem metodes dažādas. Kāds gliemežus lasa ar rokām, cits dur uz iesmiem, vēl kāds kaitēkļus stumj spaiņos ar kociņiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Jau pašiem ir pagalmā un nāk iekšā. Un tā ir tāda saliedēšanās, ka vari kopā ar visiem kaut ko lietas labā darīt," saka Solveiga.

Talkotājiem spaiņi pildās strauji. Tādēļ talka tiem arī kārtīgs treniņš, jo regulāri jāsoļo līdz konteineram, kurā salasīto izlādēt.

Pirmajā talkā piedalījās ap 20 limbažnieku. Pašvaldībā vērtē – tas ir labs rādītājs un nozīmē, ka iedzīvotājiem rūp, lai šī sērga neizplatītos vēl plašāk. Vietvarā gan saka – būtu labi, ja arī valsts saprastu, ka pret invazīvo gliemezi var cīnīties tikai kopā.

FOTO: TV3 ZIŅAS

"Domāju, ja nodefinētu, ka viņi ir tiešām invazīvi, un ka vajag kādus soda mērus, arī varbūt kādu atbalstu no valsts. Jo vajadzētu vienoties kopīgā cīņā. Atmest kaut kādas birokrātijas un saprast, ka viņi neguļ, viņi dara savu ļauno darbu. Un, kā es jau esmu teikusi. Manuprāt, tas, ka nebūs mazdārziņi rinķī cilvēkiem, īpaši šajā rudenī, kad būs problēma ar ražu, tas ir tomēr svarīgi, lai cilvēkiem būtu tie mazdārziņi, un cilvēkiem vieta, kur kaut ko izaudzēt," saka Limbažu pašvaldības vides inženiere Iveta Umule.

Jāatgādina, ka zinātnieki jau 2018. gadā aicināja Spānijas kailgliemezi iekļaut invazīvo sugu sarakstā, taču tas aizvien izdarīts nav. Savukārt limbažnieki padoties neplāno un cer šovasar uzrīkot vēl kādu kopīgu gliemežu lasīšanas talku.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Par projektu

Spānijas kailgliemeži ir pārņēmuši Latvijas dārzus, radot galvassāpes cilvēkiem un rosinot vērienīgu viedokļu apmaiņu, kā šo sērgu likvidēt. Vides eksperti šobrīd jau atzīst, ka cīņa ir zaudēta, bet vai varam ko mainīt?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm