Ķengaraga zālē atradums, kas pārsteidz sēņu speciālisti
Guntars no Ķengaraga, Rīgā, trešdien, 14. maijā, iemūžinājis bērzu beku. "Lai kliedētu skepsi," viņš raksta visiem tiem, kuri netic – ēdamās bekas Latvijā var atrast jau maija ieskaņā. Portāls "tv3.lv" vērsās pie Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Diānas Meieres, lai pavaicātu, vai tiešām jau maijā varam Latvijas pļavās un mežos uziet populārās ēdamās sēnes.
Ik gadu maijā un pašā jūnija sākumā speciālisti saņem ziņas, un arī sociālās saziņas vietnēs tiek publiskoti attēli ar ēdamām sēnēm, kas ir raksturīgas vasaras nogalei un rudenim. "Pa kādai apšu bekai, sviesta bekai, ir bijusi pat baravika," zina teikt speciāliste.
"Protams, to var saukt par retu parādību, un izplatīti tas nav," viņa rezumē. Konkrētos Guntara iesūtītos foto viņa sēņu forumos internetā pagaidām nav manījusi, taču ir vairāki citi ziņojumi par šopavasar atrastām bērzu bekām. Tās parasti sastopamas līdzās bērziem, kā jau nosaukums liecina. Bekas aug cieša saistībā ar kokiem un veido mikorizu – savstarpēji izdevīgu sadarbību starp sēni un koku, paskaidro mikoloģe.
"Rīgā kopumā var atrast diezgan daudz sēņu sugu, tai skaitā visai neparastas. Piemēram, pirms dažiem gadiem Vērmanes dārzā atrada krokgredzena virpainīti, labu ēdamu sēni, kuru parasti audzē un kas pie mums dabā nav sastopama. Barona ielas malā tika atrasta arī viena siltummīloša suga, kas arī pirms tam Latvijā nebija atrasta. Vajag tik meklēt!"
Piemēram, šogad ir saņemts ziņojums par apaļpūpēdi, kas ir vasaras otrās puses un rudens sēne. Mikoloģe pieļauj, ka sēnes izaugšanu ietekmējis tas, ka laiks šobrīd vēss, gluži kā rudenī. Šobrīd var atrast arī atmatenes un melnbaltenes – arī ēdamas sēnes. Gluži par sēņošanas sezonas sākumu šogad vēl nevarot runāt, un no vienas atrastas bekas mērce vēl īsti nesanāk. Tāpēc mikoloģe aicina priecāties par šādiem retiem, bet ne unikāliem atradumiem, un sēni atstāt tur, kur tā aug.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vai šogad gaidāma laba sēņošanas sezona? Pagaidām vēl grūti spriest, saka Meiere, un uzsver, ka sēņu augšanai nelabvēlīgas ir sausas vasaras un rudeņi. Arī pērn bija sauss septembris un sēnes Latvijas mežos bija grūti atrodamas.
"Galvenais, lai neiestājas ilgstoši sausuma periodi. Ja tā notiek, izkalst ne vien virskārta, bet arī dziļāki slāņi un tas ietekmē kopējo sēņu parādīšanos. Pēdējos gados kopumā ir tendence, kā mikologiem bieži jāsatraucas, vai izdosies sarīkot sēņu izstādi muzejā, jo septembris ir ļoti sauss."
