Lietuvas zinātnieki brīdina, ka Ziemassvētku eglītes no meža kļūs par vēsturi
Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Skandināvijā un citviet Eiropā Ziemassvētki nav iedomājami bez zaļās un smaržīgās Ziemassvētku eglītes. Tā ir viena no populārākajam Ziemassvētku tradīcijām – rotāt Ziemassvētku eglīti. Lai arī pēdējos gados arvien populārākas kļūst mākslīgās eglītes, bet dabiskā eglīte ir un paliek populārākā Ziemassvētku rota.
Lietuvas zinātnieki – Vitauta Magnusa universitātes (VDU) Vides zinātnes katedras asociētā profesore Ģiedre Kaciene un Viļņas Universitātes (VU) klimatologs profesors Egidijs Rimkus LRT pastāstīja, ka Ziemassvētku eglītes ienešana telpās nākotnē varētu kļūt sarežģīta, jo klimata pārmaiņas rada eglēm nelabvēlīgāku vidi un tās vairs neaugs tik plaši kā pašlaik.
Pēc zinātnieku domām, klimata pārmaiņas ikdienas dzīvi ietekmē daudzos dažādos veidos, un viens no tiem ir veģetācijas maiņa. Ilgtermiņa pētījumi Lietuvā liecina, ka egļu veselība pasliktinās, koku izžūšana pieaug un puve izplatās, īpaši apgabalos, kur klimats visstraujāk sasilst un izžūst.
Klimata krīze ietekmēs ikdienas dzīvi pārāk daudzos dažādos aspektos, no kuriem viens ir mainītā veģetācija. Saskaņā ar klimata modeļiem ainava mežā 2090. gadā var būt ļoti atšķirīga no tās, ko mēs redzam šodien.
"Klimata sasilšanas dēļ visas dabiskās zonas virzās uz ziemeļiem. Un Lietuvā, tā kā vidējā gada temperatūra pēdējo 40–50 gadu laikā jau ir palielinājusies par vairāk nekā diviem grādiem, ziemas ir kļuvušas siltākas, arī vasaras ir kļuvušas karstākas un dažreiz sausākas. Galu galā dažos gados vasarā iztvaiko vairāk ūdens, tāpēc augsnes iztvaikošana ir palielinājusies pat pie tāda paša nokrišņu daudzuma."
Egles ir tā suga, kas dabiski pielāgojusies vēsam, mitram klimatam, tāpēc vislielākos draudus rada divi klimata komponenti: temperatūras paaugstināšanās, īpaši ziemā, un augsnes mitruma trūkums vasarā.
"Lietuvas klimata modelēšana rāda, ka ziemas sasilšana par 4–8 grādiem un vasaras sausuma epizodes pastiprinās, radot apstākļus, kuriem egles nav fizioloģiski pielāgojušās."
Egļu temperatūras optimums beidzas pie gada vidējās temperatūras 6 grādi – siltākos apstākļos eglēm dabiski ir grūtāk augt. Standarta klimata norma Lietuvā 20. gadsimta 6.– 9. decembrī sasniedz 6,2 grādi, un pēdējās desmitgadēs tā ir paaugstinājusies līdz 6,9 grādi.
"Modeļi rāda, ka, ja gada vidējā temperatūra paaugstināsies par aptuveni 4 grādiem, Lietuva nonāks zonā, kurā egles dabiski neveido konkurētspējīgas audzes."
Zinātnieki norāda, ka, balstoties uz pesimistisko scenāriju, egļu dabiskā izplatība Lietuvā 21. gadsimtā varētu ievērojami samazināties. Saskaņā ar klimata modeļiem līdz 2061.–2090. gadam Lietuvas klimats lielā valsts daļā varētu kļūt pilnīgi nepiemērots eglēm.
"Tas nenozīmē absolūtu izmiršanu – egles varētu izdzīvot lokāli vēsākās, mitrākās mikrodzīvotnēs, taču lieli dabiski egļu meži varētu kļūt par retumu. Šis nav tālas nākotnes scenārijs – procesi jau notiek, un tendences paātrināsies nākamo 30–70 gadu laikā," uzsver sarunas dalībnieki.
Ja vasaras turpinās būt sausas un ziemas siltākas, egļu stādi neizdzīvos, tāpēc šis risks ietver ne tikai esošo audžu samazināšanos, bet arī to, ka dabisko egļu atjaunošanās var kļūt neiespējama.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
