Nē, augu lapas neapdeg, ja tos laista saulē! Atspēkojam populārākos dārzkopības mītus
Vai augu lapas apdegs saulē, ja es laistīšu dārzu dienas vidū? Un vai vispār jēga stādīt zirņus, ja esmu nokavējis gada 100. dienu? Laikā, kad sākam rušināties dārziņā, vērts kritisku aci apskatīt populārākos dārzkopības mītus un, iespējams, tos apkopot. Populārāko dārzkopības mītu sarakstu izveidojis (un atspēkojis) BBC.
Mīts numur 1: Stādiņi ir jānostiprina ar mietiņiem
Jaunās ābelītes, bumbieres, ķiršu koki – mums māca, ka svaigi stādi ir jānostiprina pie mietiņa zemē, lai atbalstītu jauno koku un noturētu to vertikāli. Kā paziņo BBC aptaujātie dārzkopības eksperti, tas patiesībā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.
Pētījumi liecina, ka kokiem, kuri auguši bez atbalsta attīstīsies resnāki stumbri, spēcīgākas saknes un lielāka izturība pret lūzumiem, jo tie nav atkarīgi no mieta. Lūk, zinātniskā puse: vēja radītās vibrācijas liek kokam izdalīt etilēna gāzi, kas pēc tam izraisa koksni stiprinoša lignīna veidošanos – procesu, ko sauc par "tigmomorfoģenēzi". Tāpēc – droši stādām kociņus un ļaujam tiem augt pašiem!
Mīts numur 2: Laistot augus karstā dienā, tiem saulē apdegs lapas
Nē, lapas nevar apdegt saulē. Ideja, ka ūdens darbosies kā palielināmais stikls un apdedzinās augu, vienkārši neatbilst patiesībai. Tomēr izslāpušu augu laistīšana agri no rīta vai pēc saulrieta parasti ir efektīvāka stratēģija, jo iztvaikos mazāk ūdens. Taču, ja esi aizmirsis aplaistīt savus gurķus no rīta, droši apvieno procesu ar saules peldi dienvidū!
Mīts numur 3: brūns zāliens ir miris zāliens
Karstā vasarā mēdz būt tā, ka pagalmā nav pārāk daudz zaļu zāles pleķīšu. Taču priecīgā vēsts ir tā, ka brūna zāle ne vienmēr nozīmē, ka zāliens ir miris. Periodos, kad zāle ir pakļauta intensīvam karstumam un tai trūkst ūdens, tā var izskatīties nedzīva, taču katrā sausajā stublājā joprojām ir dzīvs kodols. Lielākā daļa zālienu var paciest sausumu četras līdz sešas nedēļas.
Mīts numur 4: apgrieztu zaru brūču "noslēgšana" pasargās koku no slimībām
Nepareizi! Pieņemts pēc koka zara apgriešanas noslēgt "brūci" ar speciālu "koka brūču ziedi" vai potēšanas vasku, lai apturētu slimības, puvi vai kukaiņu invāzijas. Taču kokiem ir sava pašdziedināšanās tehnika, un griezuma vietā tie izaudzēs "kreveli", lai atvairītu patogēnus. Mākslīgi virsū smērētas ziedes traucēs dabiskajam procesam – koks nespēs dabīgā ceļā izveidot "kreveli".
Mīts numur 5: "Kas Lieldienās sēts, tas labi aug", un "Zirņi jāsēj gada 100. dienā"
Latviešu dārzkopībā ir daudz ticējumu par to, kad ko stādīt, un tie bieži saistīti ar dažādām atzīmējamajām dienām vai dabas zīmēm. Dārzkopības eksperti aicina nepieķerties šiem ticējumiem un dažādus sējas darbus veikt atkarībā no attiecīgā gada laika apstākļiem, kas, piemēram, tajā pašā gada 100. dienā var stipri variēt. Svarīgāk par datumu ir ievērot, lai augsne nav sasalusi, nav pārāk slapja un tās tempertūra ir vismaz +5 grādi.
Mīts numur 6: sarunas ar augiem palīdzēs tiem augt
Iespējams, šis varētu šķist muļķīgākais mīts, kurā vispār nav nekādas loģikas, taču tieši šis mīts šajā sarakstā ir tas, kurā ir daļa patiesības! Eksperti skaidro, ka dziedot vai runājot, mēs izdalām oglekļa dioksīdu, un augiem tas ir nepieciešams, lai augtu. Protams, varētu uz tiem arī vienkārši elpot, bet kāpēc gan ravēšanu nepadarīt par lielisku izklaidi, paralēli dziedot? Tas nāks par labu ne tikai taviem augiem, bet arī tev pašam!
Lai ražens pavasaris dārzā!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
