Pavasaris Nacionālā botāniskā dārza akmeņdārzā sākas ar erantēm
Līdzko ziema kaut mazliet atkāpjas un gaiss uzsilst līdz +5 grādiem, Nacionālā botāniskā dārza akmeņdārzā sarosās paši agrākie pavasara ziedētāji – erantes. Šiem augiem pat vārds dots tieši agrās ziedēšanas dēļ: to veido grieķu vārdi "er"- pavasaris un "antho" – zieds. Koši dzeltenie ziedi agrā pavasarī priecē gan cilvēkus, gan bites.
Atnākot pavasarim, lielākā daļa augu nespēj strauji pamosties. Taču saules siltums jau izvilina bites no stropiem. Bitēm erantes ir "pirmais bufetes galds". To ziedi nodrošina tik vērtīgo nektāru un barojošos putekšņus laikā, kad alternatīvu gandrīz nav.
Ziedi atveras tikai saulainā laikā. Tad zeltainajos erantes ziedos valda bišu sanošā rosība. Vēsajā diennakts laikā bites atgriežas siltajos stropos un erantes ziedi aizveras. Tie kļūst līdzīgi mazām muciņām, kas sargā vērtīgos putekšņus un nektāru līdz jaunai dienai, kad atkal pacienās savus palīgus – apputeksnētājus.
Ziemas erante (𝘌𝘳𝘢𝘯𝘵𝘩𝘶𝘴 𝘩𝘺𝘦𝘮𝘢𝘭𝘪𝘴) ir gundegu dzimtas lakstaugs. Pazemē tās glabā gumveida sakneņus. Dabā tā sastopama Dienvidrietumu Eiropā (Francijā, Itālijā, Balkānos) platlapu mežos. Erante ir efemeroīds – tas nozīmē, ka šī auga aktīvā dzīves cikla daļa notiek vienīgi agrā pavasarī, pirms kokiem izplaukst lapas. Jau vasaras sākumā erantes virszemes daļas nokalst un pazūd no zemes virsas, bet saknenis pazemē ieslīgst miera periodā līdz nākamajam pavasarim.
Svarīgi zināt – skaista, bet indīga! Jāatceras, ka visas šī auga daļas ir rūgtas un indīgas. Tās nedrīkst lietot uzturā, jo var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, gremošanas un redzes traucējumus. Būsim uzmanīgi!
