Tulpjukoka sēklas uz Salaspili atsūtīja 1980. gadā no Dūmakaino kalnu dabas rezervāta ASV. Vairākus gadus tas bija vienīgais ziedošais savas sugas eksemplārs Latvijā, kas kļuva par sava veida Nacionālā botāniskā dārza simbolu.
Tulpjukoka ziedi sasniedz 5 līdz 6 cm diametru, pēc formas atgādina tulpes vai ūdensrozes ziedu, ir bagāti ar nektāru un tiem ir bāli zaļganas ziedlapas ar oranžu plankumu pie pamata. Neskatoties uz samērā lieliem izmēriem, krāsas dēļ ziedi ir grūti pamanāmi uz gaiši zaļo lapu fona.
Savvaļā Amerikas tulpjukoki sastopami Ziemeļamerikas austrumu piekrastē. Dzimtenē, Apalaču kalnos, tie ir vieni no lielākajiem kokiem, sasniedz līdz pat 60 m augstumu un 3 m diametru. Šie koki ātri aug, stumbri nereti sāk zaroties tikai 25-30 m augstumā, to koksne ir viegli apstrādājama, bet samērā izturīga, tāpēc tas ir nozīmīgs lietaskoks.
Amerikas pirmiedzīvotāji tradicionāli no tulpjukoku stumbriem greba kanoe laivas, tāpēc pirmie ieceļotāji tos nosauca par Kanoe kokiem. Tulpjukoks ir vairāku Amerikas pavalstu simbols. Šī koka ziedi ir bagāti ar nektāru, tos labprāt apmeklē bites.
