Divi pilnmēneši vienā mēnesī: maijs noslēgsies ar neparastu Mēness parādību

Maija pilnmēness būs apveltīts ar retu dubultu nosaukumu: tas ir gan "zils mēness", gan "mikromēness". Lai gan Mēness faktiski neizskatīsies zils, šī kombinācija norāda uz neparastu sakritību starp mēness ciklu un tā orbītu ap Zemi.

Mēness var šķist nedaudz mazāks un blāvāks nekā parastais pilnmēness, taču binoklis vai fotogrāfija var palīdzēt pamanīt šīs niecīgās atšķirības.

Kas ir "Zilais Mēness"?

"Zilais Mēness" nav saistīts ar krāsu. Tas ir kalendāra termins," saka Ņujorkas štata Taperleikas pilsētas "Adirondack Sky Center" prezidents Sets Makgovans.

Patiesībā ir divas pieņemtas zilā Mēness definīcijas. Visplašāk pazīstamais ir ikmēneša zilais Mēness, kas ir otrais pilnmēness kalendāra mēnesī. Maija notikums atbilst šai mēneša definīcijai.

Otrā definīcija ir sezonāls zilais Mēness, kas attiecas uz trešo pilnmēnesi astronomiskajā sezonā, kurā ir četri pilnmēneši ierasto trīs vietā. "Šī definīcija ir vecāka un nāk no tradicionālās kalendāru lietošanas," saka Makgovans.

Neskatoties uz frāzi "reizi zilā Mēnesī" ("one in a Blue Moon"), kas norāda uz ārkārtēju retumu, zilie Mēneši notiek diezgan regulāri. Tā kā Mēness cikls ilgst aptuveni 29,5 dienas, kas pilnībā neatbilst kalendāra mēnešiem, gan ikmēneša, gan sezonālie zilie Mēneši notiek ik pēc diviem līdz trim gadiem.

Kāpēc to sauc par zilo Mēnesi, ja Mēness patiesībā nekļūst zils?

Visticamāk, šis termins ir radies no senākiem izteicieniem, ko lietoja, lai aprakstītu kaut ko retu vai absurdu. Viens no iespējamajiem izcelsmes avotiem ir viduslaiku angļu frāze "the moon is blue" (Mēness ir zils), kas attiecas uz kaut ko absurdu vai maz ticamu.

Ir bijuši reti gadījumi, kad Mēness burtiski izskatās zilgans. Pēc lieliem vulkānu izvirdumiem vai plašiem savvaļas ugunsgrēkiem dūmi un pelnu daļiņas Zemes atmosfērā var izkliedēt sarkano gaismu un ļaut cauri izkļūt vairāk zilās gaismas. Pēc 1883. gada Krakatau izvirduma, piemēram, novērotāji visā pasaulē ziņoja, ka redzējuši zilganu Mēnesi.

Kas ir mikromēness?

Otrā šī mēneša Mēness pāra puse nāk no Mēness eliptiskās orbītas ap Zemi. Tā kā Mēness neceļo pa perfektu apli, tā attālums no Zemes nedaudz mainās katrā orbītā.

Mikromēness ir tad, kad pilnmēness sakrīt ar apogeju, punktu, kurā mēness atrodas vistālāk no Zemes. Savukārt pilnmēness perigejā, Mēness tuvākajā punktā Zemes orbītā, ir tā dēvētais "supermēness".

Ņemot vērā papildu attālumu, mikromēness šķiet mazāks un blāvāks salīdzinājumā ar "normālu" pilnmēnesi. Tomēr atšķirība ir ļoti smalka. Salīdzinot ar supermēnesi, mikromēness var šķist aptuveni par 10 līdz 15 procentiem mazāks pēc redzamā diametra.

"Lielākā daļa nejaušu novērotāju nepamanītu atšķirību bez salīdzinājuma blakus, taču uzmanīgi novērotāji vai fotogrāfi to var noteikt," saka Makgovans.