Balto stārķu ligzda žoga augstumā. Ornitoloģe par neierasto ligzdošanu Vidzemes pusē

"Šodien redzējām neparastu skatu, kad stārķis izveidojis ligzdu pavisam zemu," raksta Linda.

Linda sarunās ar ligzdas kaimiņiem noskaidroja: "Kā pastāstīja blakus esošās degvielas uzpildes stacijas darbiniece – stārķi šeit ligzdojot vismaz 10 gadus, bet vecais koks neesot izturējis ligzdu un nolūzis. Bet stārķiem tik ļoti te patīk, ka šogad uzbūvējuši jaunu ligzdu un nemaz nebaidās no apkārtējās cilvēku blakus esamības."

Šogad ikviens, kurš aizraujas ar putnu vērošanu, ir aicināts ziņot par baltā stārķa ligzdām un dzīvi tajās. Uzzinot par šo neparasto ligzdu, sazinājāmies ar baltā stārķa monitoringa vadītāju Dr. biol. Māru Janaus.

"Ligzdošana tik zemu patiešām nav ierasta parādība balto stārķu pasaulē, jo ligzdas parasti ir ne zemāk par apmēram 5 m. Tomēr tas nav arī izcili unikāls gadījums," skaidroja Janaus.

Par to vai tik zemā ligzdā stārķim izdosies izperēt un izaudzināt stārķēnus, balto stārķu eksperte saka: "Šādā ligzdā ligzdošana var būt ne sliktāka kā jebkurā citā, ja būs pietiekami barības, viss būs labi."

Skaidrojot to, vai stārķus netraucēs cilvēku rosība tik tuvu ligzdai, eksperte saka: "Galvenais – netraucēt! Nevajag staigāt un apstāties pie, ap, gar ligzdu, tāpat neļaut suņiem skraidīt un riet."

Linda pie publicētajām fotogrāfijām rakstīja: "Baltie stārķi cenšas atgriezties tajā ligzdā, kur iepriekš jau perējuši, it īpaši, ja ligzdošana bijusi sekmīga. Tie cenšas būt uzticīgi vienai ligzdošanas vietai."

Šo svēteļu rīcību apstiprina arī Janaus: "Ja putni SEKMĪGI ligzdojuši kaut kādā konkrētā ligzdā iepriekš, tie noteikti centīsies atgriezties turpat arī turpmāk. Tas attiecas uz visiem putniem, kuri vienu un to pašu ligzdu izmanto vairākkārt, piemēram, koku dobumi, būri, lielās ligzdas, utt."

Vēlējos noskaidrot, vai ornitologiem, zinātniekiem ir izdevies noskaidrot, kāpēc stārķis izvēlas konkrētu ligzdošanas vietu un, kā šajā gadījumā, nemeklē drošāku ligzdas vietu.

"Baltie stārķi mēdz izvēlēties ligzdošanai vietu, kas ir gan droša, gan salīdzinoši tuvu bagātām barošanās vietām. Daudzu, simtiem, paaudžu laikā tie sapratuši, ka cilvēku tuvums garantē gan drošību, gan barību, piemēram, lauksaimnieciskās darbības vairo gan kukaiņus, gan grauzējus, gan maitu, gan citu potenciālo ēdamo. Lielu lomu spēlē arī tradīcijas – stārķiem tāpat kā cilvēkiem," skaidro Janaus.

Šogad ikviens var palīdzēt zinātniekiem ievākt precīzākus datus starptautiskā – ik desmitgadi notiekošā pētījumā, kurā svēteļu mājas Latvijā skaita jau kopš tālā 1934. gada.

Tie, kuri vēlas piedalīties datu ievākšanā, ir aicināti sūtīt ziņu uz e-pastu: [email protected], pieteikties apsekojamam kvadrātam un reģistrēt savus novērojumus par balto stārķu ligzdām un dzīvi tajās dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv vai datu ievades anketā šeit.

Konkursa "Stārķa dienasgrāmata" nolikums ir pieejams šeit.

Konkurss "Stārķa dienasgrāmata" ir viena no aktivitātēm Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektā "No baltā stārķa ligzdas līdz jauniešu vides aktīvismam". Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds un Vācijas Dabas aizsardzības asociācija.

Savukārt skolēnus aicinām piedalīties konkursā šeit.