Iepazīsti Pakrojas muižas dauzveidību: Ne tikai ziedu upes, bet arī mīļu jēriņu, kamieli un piekūnus

Mazais jēriņš piedzima Otrajās Lieldienās, 21. aprīlī. Tā bija zīmīga un skumja diena lietuviešiem, kas ir katoļi, jo šajā dienā mūžībā devās pāvests Francisks, stāsta Danute, bet mazais jēriņš ir kā simbols pavasarim un dzīvības atdzimšanai.

Muižas jaunais iemītnieks – mazais jēriņš, vēl neatrauj skatienu no mammas, bet jau ziņkārīgi sper solīšus pa muižas pagalmu, lai iepazītu apkārtni.

Jēriņš ar savu mammu nav vienīgie četrkājainie un divkājainie muižas iemītnieki, kurus vari satikt ne tikai muižā notiekošo pasākumu laikā, bet arī tad, kad tie nenotiek.

Kas tā būtu par muižu, ja tajā nebūtu zirgu, jo nav iedomāja muižas galma dzīve bez zirgu izjādēm. Bet vai zināji, ka Pakrojas muižā ir arī kamielis un pat īpašs plēsīgo putnu, piekūnu, mācību centrs?

Muižas mini zoo un stallis

Muižas īpašniekiem Ropiem piederēja ap 6500 desetīnu (1 desetīna – 1,0925 ha) zemes. Kopš barona Vilhelma Ropa laikiem muižā izveidojusies komercsaimniecība, kas nesusi lielus ienākumus. Pēc Pirmā pasaules kara Pakrojas muiža bija ar rūpniecisko lopkopību slavena paraugsaimniecība.

Pēc 1922. gada zemes reformas saimniecība saruka: īpašniekiem bija atstāts vien muižas centrs un 300 ha zemes. Saimniecībā tika veikta meliorācija, tālāk attīstīta lopkopība, dārzkopība, biškopība.

Mūsdienās īpašumā ir neliela ferma ar zirgiem, aitām, trušiem, zosīm, pīlēm, tītariem, vistām, plēsīgajiem putniem un pat kamieļiem.

Aptiekas dārzā un laukos pie muižas tiek audzēti dārzeņi un garšaugi, kurus izmanto ne tikai muižas restorānu ēdienu garšošanai un dekorēšanai, bet arī spirta rūpnīcas ražotajiem dzērieniem.

Muižas saimniecību un tās iemītniekus iespējams apmeklēt muižā notiekošo pasākumu laikā un arī tad, kad tie nenotiek.

Izjādes ar zirgiem ir izklaide, bez kuras galma dzīve nebūtu iedomājama. Muižas stallis datēts ar 19. gadsimta pirmo pusi. Šeit tika turēti baronu un muižnieku vaislas zirgi, kurus izmantoja medībām, atpūtas izjādēm vai apkārtnes izrādīšanai viesiem, kā arī darba zirgi. Pārsvarā tie bija traķēņu un žemaišu šķirnes zirgi: pirmie tika izmantoti jāšanai, bet otrie bija neatņemama muižas lauku darbu sastāvdaļa.

Šodien muižā ikviens var izmēģināt izjādes ar zirgiem. Prasmīgi treneri iemācīs ne tikai stingri turēties seglos, bet arī īstu aristokrātisku jāšanu. Iepazīstieties ar muižas dižciltīgajiem zirgiem, izbaudiet jāšanas skaistumu un eleganci.

Izjādes ar zirgiem 30 min. (instruktora uzraudzībā) – 25 eiro;  Izjādes ar zirgiem 1 stunda (instruktora uzraudzībā) – 50 eiro. Rezervē izjādes šeit.

Muižas piekūnu medību centrs

Pakrojas muižas ir arī piekūnu medību centrs, kura mērķis ir atdzīvināt un popularizēt senās piekūnu medniecības tradīcijas, iekļaujot tās izglītojošās programmās un treneru priekšnesumos.

Piekūnu medniecība ir tradicionālā piekūnu, un dažreiz arī ērgļu, pūču un citu plēsīgo putnu, apmācīšanas un lidināšanas māksla un prakse, kas tiek pieminēta jau vairāk nekā pirms 4000 gadiem.

Sākumā piekūnu medības bija tikai medības, izmantojot plēsīgos putnus. Visā Eiropā medības bija muižniecības iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids, tā laika muižniecības sporta veids. Izņēmums nav arī Pakrojas muiža, kurā medības notika arī vēlākos gadsimtos. Medības muižniekiem bija ne tikai brīvā laika pavadīšanas veids, bet arī politiskās komunikācijas iespēja un ekonomiskā nepieciešamība. Medību laikā parasti izmantoja piekūnus, vanagus, ērgļus, pūces un citus putnus.

Laika gaitā tas ieguva arī citas vērtības – šis putnu apmācības veids tika integrēts kopienās kā sociālā un atpūtas prakse, veids, kā veidot saikni ar dabu.

Mūsdienās Pakrojas muižas piekūnu medību centrā audzē desmitiem dažādu plēsīgo putnu no visas pasaules: klinšu un jūras ērgļus, piekūnus, lielos piekūnus, cekulainās karakaras, baltās un urālpūces, ūpjus, baltgalvas grifus un kondorus. Visus putnus audzē pieredzējušie piekūnu dresētāji, putnus var redzēt tuvplānā un uzzināt vairāk par tiem.

Plēsīgos putnus, to apmācību un lidojumu priekšnesumus var redzēt katru dienu ziedu festivālā un Vēsturisko piedzīvojumu parka programmā.

Pakrojas muiža turpinās pavasara ziedu festivāls "Pavasara simfonija"

Tulpju un citu pavasara ziedu ziedēšana Pakrojas muižā turpinās pilnā sparā, pārvēršot visu apkārt par īstiem ziedēšanas svētkiem.

Šajā pavasarī daba atmodās agrāk nekā parasti – pirmie pumpuri sāka plaukt jau marta beigās. Tomēr drīz vien atgriezās vēsums, kas palēnināja ziedēšanas ritmu. Tā rezultātā radās unikāls efekts: agri un vēlu ziedošās pavasara ziedu šķirnes šogad zied gandrīz vienlaikus un priecēs apmeklētājus.

Dažādu šķirņu tulpes, narcises, hiacintes, atraitnītes – miljoniem ziedu kā viens liels pušķis no pašas dabas ikvienam muižas apmeklētājam.

Savukārt mākslas instalācija "Ziedu visums", veltīta M. K. Čurļoņa 150. jubilejai, ļauj apmeklētājiem sajust mūzikas, gleznu un dabas mijiedarbību. Bērnus priecēs retro karuselis, trušu pilsētiņa, mājdzīvnieku sēta, un radošajās darbnīcās katrs varēs radīt savu mazo pavasara brīnumu.

Plašāk par festivālu un biļetēm: www.pakrojasmuiza.lv.

Pakrojas muiža atrodas netālu no Latvijas robežas, aptuveni 120 kilometrus no Rīgas.