Jauns pētījums atklāj, cik monogāmi ir cilvēki, salīdzinot ar zvēriem
Jauns pētījums liecina, ka cilvēki ir daudz monogāmāki nekā mūsu primātu brālēni, bet mazāk nekā bebri. Anglijas Kembridžas Universitātes pētnieki analizēja brāļu un māsu proporciju salīdzinājumā ar pusbrāļiem un pusmāsām vairākās dzīvnieku sugās, kā arī dažādās cilvēku populācijās visā vēsturē.
Sugām un sabiedrībām, kas ir monogāmākas, parasti ir lielāks skaits brāļu un māsu, kuriem abi vecāki ir kopīgi, savukārt tām, kas ir poligāmas vai izlaidīgas, ir vairāk pusbrāļu un māsu.
Zinātnieku komanda, kuru vadīja evolūcijas antropologs Marks Daibls (Mark Dyble) no Kembridžas Universitātes, izmantoja skaitļošanas modeli un ģenētiskajos pētījumos iegūtus cilvēku un citu dzīvnieku brāļu un māsu datus, lai nonāktu pie aplēstajiem monogāmijas rādītājiem.
Zinātnieki publicēja savus atklājumus žurnālā "Proceedings of the Royal Society B".
Pētnieki atklāja, ka bebriem monogāmijas rādītājs bija 72%, kamēr cilvēkiem tas sasniedza 66% — nedaudz vairāk nekā surikātiem, kuru rādītājs bija 60%. Visas trīs sugas ietilpst tā dēvētajā monogāmijas "premjerlīgā".
Skalas otrā galā delfīniem un šimpanzēm monogāmijas rādītājs bija tikai 4%, savukārt kalnu gorillām — 6%.
"Šis nav pirmais pētījums, kurā brāļu un māsu īpatsvars tiek izmantots kā monogāmijas mērs, taču tas ir pirmais, kurā cilvēku rādītāji tiek salīdzināti ar citu zīdītāju sugām," CNN sacīja Daibls (Dyble).
Pēc pētnieku domām, monogāmija jau sen tiek uzskatīta par būtisku faktoru sociālajai sadarbībai, kas veicinājusi cilvēku spēju dominēt uz planētas.
Daibls aprēķināja cilvēku monogāmijas rādītājus, izmantojot ģenētiskos datus no arheoloģiskajām vietām un etnogrāfiskos datus no 94 dažādām cilvēku sabiedrībām, uzsverot, ka pārošanās un laulību prakses ir ļoti dažādas.
"Kaut arī antropologi pamatoti interesējas par šīs daudzveidības izpratni, dažkārt ir vērtīgi atkāpties soli atpakaļ un aplūkot visas sugas mēroga likumsakarības un to, kā mēs izskatāmies kā vēl viens zīdītājs," sacīja Daibls.
Monogāmijas "premjerlīga"
Vidējais cilvēku monogāmijas rādītājs — 66% — nozīmē, ka mēs ieņemam septīto vietu no 11 pētījumā iekļautajām sugām, kuras tiek uzskatītas par sociāli monogāmām jeb tādām, kas dod priekšroku ilgtermiņa pāru saitēm.
Daibls piebilda, ka viņu "nepārsteidza" fakts, ka vidējais pilno brāļu un māsu īpatsvars cilvēkiem bija līdzīgā diapazonā kā citiem monogāmiem zīdītājiem.
"Taču mani pārsteidza pilnīgā nošķirtība starp cilvēkiem un nemonogāmajiem zīdītājiem: cilvēku sabiedrībās ar viszemāko pilno brāļu un māsu īpatsvaru (26%) tas joprojām bija augstāks nekā augstākais rādītājs nemonogāmajām zīdītāju sugām (22%)."
Šie atklājumi pastiprina zinātnisko uzskatu, ka monogāmija ir dominējošais pārošanās modelis cilvēkiem, teikts Daibla paziņojumā, ko publicējusi Kembridžas Universitāte.
Izabela Smalleganža (Isabel Smallegange), Ņūkāslas Universitātes Anglijā populāciju bioloģijas vecākā pasniedzēja, CNN sacīja, ka "pētījumā izmantots gudrs, jauns veids, kā salīdzināt monogāmiju zīdītāju vidū". Smalleganža nebija iesaistīta šajā pētījumā.
"Galvenais secinājums ir iespaidīgs: cilvēki ir daudz monogāmāki nekā lielākā daļa mūsu tuvāko dzīvnieku radinieku."
"Cilvēki atrodas "premjerlīgā" līdzās tādām sugām kā bebri un surikāti, parādot, ka stabilas pāru saites cilvēkiem ir izplatītākas nekā radniecīgām sugām, piemēram, šimpanzēm vai gorillām, kur vairāki pārošanās partneri ir norma," piebilda Smalleganža.
"Kopumā šis pētījums atgādina, ka, lai gan cilvēki ir salīdzinoši monogāmi, salīdzinot ar lielāko daļu zīdītāju, mūsu sociālie panākumi, visticamāk, izriet no pāru saišu, radniecības tīklu un kultūras institūciju kombinācijas, nevis no vienas vienīgas pārošanās stratēģijas," viņa sacīja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
