Latgales pusē atjaunota melno stārķu ligzdas pamatne
Latvijā sācies putnu laiks. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas inspektori Dagnis Vasiļevskis un Artis Strods kopā ar Latvijas Dabas fonda ornitologu Jāni Ķuzi devās uz kādu no Latgales mikroliegumiem, lai atjaunotu melnā stārķa ligzdas pamatni, sociālajā medija rakstīja "Rāznas Nacionālais parks".
"Saņēmām satraucošu ziņu, ka pērn šis melno stārķu pāris neligzdoja, jo iepriekš izveidotā mākslīgās ligzdas pamatne, kuru stārķu pāris izmantoja vairāk nekā 20 gadu, bija sabojāta. Tāpēc ķērāmies pie darba un atjaunojām ligzdas pamatni. Tā atrodas meža vidū, netālu no mitrāja, kur melnajiem stārķiem patīk uzturēties," stāsta Dagnis Vasiļevskis.
Vasiļevskis izstāsta, ka jaunā pamatne atrodas 12,5 metru augstumā, tajā pašā kokā, kur atradās iepriekšējā ligzda.
Dagnis Vasiļevskis
"Darbs prasa fizisku spēku un arī zināšanas, jo katra putnu suga ligzdas veido atšķirīgi. Uzlikām rāmi, koku mizas, egļu zarus un kūdru, tādā veidā imitējot pērnā gada ligzdu. Noteikti veiksim monitoringu un ceram, ka melnais stārķis šeit ligzdos."
Melnie stārķi ir īpaši jāaizsargā, jo intensīvas mežizstrādes dēļ tiek iznīcināti veci koki, kas piemēroti melno stārķu ligzdošanai. Melno stārķu skaits Latvijā pēdējo gadu laikā strauji samazinās.
Atšķirībā no baltā stārķa melnais stārķis mitinās dažādos mežu biotopos, kuru tuvumā atrodas piemērotas barošanās vietas – upītes, strauti, bebru dīķi, zivju dīķi u.tml. vietas. Melnā stārķa ēdienkartē ir zivis, kukaiņi, abinieki, rāpuļi un sīkie zīdītāji. Melnais stārķis būvē lielu ligzdu klusā vietā, liela veca koka apakšējos zaros, kuru izmanto daudzus gadus pēc kārtas.
Līdzīgi kā balto stārķi mēdz saukt par "svēteli", arī melnajam stārķim ir tautā zināms nosaukums – "gandrs". Melnais stārķis ir iekļauts MK aizsargājamo sugu sarakstā. 1990. gadu sākuma Latvijā ligzdoja 750-900 pāru. Diemžēl populācija samazinās. Šī brīža situācija – 180-240 ligzdojoši pāri.
