Par 2025. gada gada gliemezi izraudzīts baltais vīngliemezis

"Pašlaik aizvien vairāk tiek aktualizēta informācija par invazīvo sugu kaitīgumu. Vēlamies skaidrot situāciju – ne katra ievestā suga kļūst par kaitēkli. Galvenais iemesls ir piemērotu biotopu trūkums. Sugām, kuras kļūst par kaitēkļiem, parasti ir raksturīgas t.s. vidusmēra gliemežu dzīves vides prasības: mitra augsne, pietiekams noēnojums, pietiekama lakstaugu un citu organisko vielu barības bāze," skaidro Malakologu biedrība.

Baltais vīngliemezis pielāgojies dzīvei gliemežiem netipiskās vietās: sausos, atklātos un saulainos biotopos, noteikti ar kaļķainu augsni. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē to uzskatīja tikai par Latvijā iespējamu sugu. Tagad atrastas jau vairākas vietas, kur tas dzīvo tieši uz dzelzceļa uzbērumiem. Biotops piemērots – saule, sausums un kaļķaina augsne. Dzelzceļa uzbērumus bieži klāj dolomīta šķembas.

"Jādomā, ka šo gliemežu izplatīšanās notikusi ar cilvēka palīdzību – rasas stundās gliemeži meklējuši patvērumu gaidāmajai karstajai dienai. Tādas vietas atradās zem vilcieniem un citiem transporta līdzekļiem. Diemžēl gliemeži nezināja, ka tie tiks aizvesti pat simtiem kilometru tālu," tā Malakologu biedrība.

Tieši tāda situācija ir ar balto vīngliemezi. 2008. gadā pat tika veikts izmēģinājums. Vairāki baltie vīngliemeži tika ielaisti parastā dārzā ar pārsvarā graudzālēm. Līdz vasaras beigām gliemju skaits samazinājās, varbūt tie izklīda, slēptuves meklējot, bet nākamajā gadā vairs nebija atrodami. Ja nu vienīgi kādā akmens dārzā ar dolomīta plāksnēm un īpaši sastādītām graudzālēm tie varētu iedzīvoties.

Malakologu biedrība

"Tātad šie gliemeži nevar kļūt pa mūsu dārzus apdraudošiem kaitēkļiem."

Sugas apraksts:

• 7-10 x 14-20 mm. Čaula saplacināti koniska ar 5-6 samērā uzpūstiem vijumiem, šuve sekla. Nabas platums vienāds ar 1/4 no čaulas platuma.
• Čaulas ieeja noapaļoti eliptiska, bez lūpas vai ar ļoti plānu lūpu vecākiem eksemplāriem. Pēdējā vijuma nobeigums ar čaulas ieeju nedaudz noliekts uz leju.
• Krāsa balta ar brūnām joslām, kuras variē no dažām ļoti smalkām līdz vairākām platām un tumšām joslām. Čaulas virsma gluda ar ļoti smalku svītrojumu.

Eiropas dienvidaustrumos, kur ir baltā vīngliemeža dzimtā puse, tas divas reizes gadā augsnes bedrītē dēj 15 – 25 olas.

Malakologu biedrība aicina ziņot par šo gliemežu atradumiem, varbūt nelielajam atradņu skaitam pievienosies vēl kāda jauna atradne.

Ievietojiet bildes un stāstus par atradumiem "Facebook" grupā Malakologi un draugi šeit.