Par baložiem un citiem putniem pilsētā. Kā ar tiem sadzīvot?

Ēku apsaimniekotāji "Civinity Mājas" atgādina iedzīvotājiem par vairākiem svarīgiem pasākumiem, lai uzturētu tīru un sakārtotu pilsētvidi, kā arī nodrošinātu efektīvu baložu un citu putnu populācijas kontroli pilsētā.

Tīri balkoni un terases

Baloži sāk vairoties pavasarī, un tas turpinās līdz pat vasaras beigām. Šajā periodā pilsētās dzīvojošie putni meklē klusākas vietas, kur veidot ligzdas, lai pārliecinātos, ka olas ir drošībā un izšķīlušies baložu mazuļi izdzīvo. Šim nolūkam lieliski piemēroti ir daudzdzīvokļu māju balkoni, it īpaši tie, kurus cilvēki neizmanto, ikdienā neapmeklē un līdz ar to arī netraucē baložu mieru.

Gadījumā, ja baloži sāk parādīties uz dzīvokļa balkona, visticamāk, viņi meklē vietu, kur vīt savu ligzdu. Šādā situācijā vēlams pārliecināties, vai balkons nav piekrauts ar priekšmetiem vai mēbelēm, kur putni var veidot savas ligzdas, izvēloties sakrautās un nelietotās mantas, kā drošu patvērumu.

Jebkādas vietas uz balkona, kur baloži varētu brīvi uzsēsties un ligzdot, piemēram, plaukti un skapīši, būtu jāpārkārto un jāpielāgo tā, lai putniem tiem nebūtu pieejami.

Neērtības un slimības

Baloži, kas dzīvo uz balkoniem, īpaši agrā rīta stundā, rada dažādas skaņas, kas var traucēt dzīvokļu iedzīvotājiem. Taču troksnis nebūt nav galvenā problēma. Baloži, kuri izvēlējušies iemitināties uz balkona, piesārņo to. Putnu izkārnījumiem izžūstot, gaisā nonāk arī baktērijas, ko pārnēsā putni un tās cilvēks var ieelpot.

Baloži un citi putni ar izkārnījumiem spēj izplatīt dažādas infekcijas slimības, ar kurām var inficēties arī cilvēki. Piemēram, viena no visbiežāk sastopamajām baložu izplatītajām slimībām ir ornitoze, kas cilvēkiem izraisa pneimoniju. Baloži var izplatīt arī blusas, ērces un citus parazītus.

Ligzdu aizsardzības periods

Atgādinām, ka pēc Latvijas dabas aizsardzības normatīviem ir noteikts periods, kad putnu ligzdas nedrīkst aiztikt. Tai laikā ir aizliegts traucēt, pārvietot vai iznīcināt putnu ligzdas.

Šis periods ir nozīmīgs putnu vairošanās ciklā, un jebkura iejaukšanās var negatīvi ietekmēt putnu populācijas. Tāpēc rīkoties vajadzētu jau laicīgi un pārkārtot savus balkonus un terases tā, lai putniem šī vieta nav interesanta ligzdošanai.

Bēniņi un citas koplietošanas telpas

Rūpēties par to, lai bēniņu logi un citas atveres vienmēr būtu aizvērti, lai nedotu iespēju putniem iekļūt bēniņos un veidot tur ligzdas, kas var radīt papildu problēmas un kaitējumu īpašumam.

Atkritumu izmešanas vietas

Svarīgi ir uzturēt kārtību atkritumu izmešanas vietās. Vārnas un kaijas mēdz izvazāt atkritumus, ja netiek pilnībā aizvērti atkritumu konteineru vāki vai atkritumi tiek novietoti maisiņos ārpus konteinera. Šāda rīcība rada antisanitārus apstākļus un piesārņo pilsētvidi.

Ja atkritumu konteinera vāku nevar aizvērt, jo tajā ir pa daudz atkritumu un ja tas notiek regulāri, ir jāziņo savas mājas pārvaldniekam un jālūdz izvērtēt lielāka vai papildu konteinera nodrošināšanu mājai.

Regulāri pārpildīti atkritumu konteinere liecina par to, ka mājai ir vajadzīgs lielāks atkritumu konteineris.  Tad arī vietas pietiks un konteinera vāks vienmēr būs aizvērts.  Pie aizvērtiem konteineriem putniem nav iespējas piekļūt atkritumiem un tādā veidā neveidojās nekārtība atkritumu izmešanas vietā un netiek radīti labvēlīgi apstākļi putnu pastāvīgai klātbūtnei.

Barot vai nebarot baložus?

Ir gadījumi, kad cilvēki, iespējams, neapzināti piesaista un pieradina daudzdzīvokļu namiem baložus, tos barojot, arī izveidojot putnu barotavas. Pie barošanas pieradināti putni, atgriežas atkal un atkal, un ar saviem izkārnijumiem rada netīrību ne tikai uz paša barotāja loga palodzēm, bet arī uz kaimiņu palodzēm, balkoniem un terasēm.

Ne visiem ir zināms, ka baložu barošana pilsētā nav vēlama, jo putnu barošana arvien vairāk tos piesaista un pieradina, tāpēc putni izvēlas atgriezties atkal un atkal vietā, kur tie tiek baroti, turklāt to skaits arī var pieaugt.

Piemēram, Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā vairums pašvaldību pilsētās jau tā lielās baložu populācijas dēļ ir ierobežojušas savvaļas putnu barošanu un ar normatīvo regulējumu pat aizliegušas baložu barošanu vai turēšanu uz balkoniem.

Tāpat norādāms, ka gadījumos – pat ja baložus atsevišķi nebaro – ja uz balkona ir kāds ēdiens vai barība, kas putnus varētu pievilināt, tie var izvēlēties balkonu par savu apmešanās un barošanās vietu. Tāpēc ieteicams uz balkoniem neturēt pārtiku, kā arī atkritumus, jo tas var pievilināt baložus un citus putnus.

Baložu apjoma pieaugumu var novērot arī tad, kad tie atrod barību daudzdzīvokļu mājas tuvumā. Piemēram, ja mājas tuvumā atrodas atkritumu urnas vai konteineri, veikali, tirgus vai parks. Šādos gadījumos daudzdzīvokļu nams baložiem var kļūt par iecienītu vietu, kur uzturēties un ligzdot.

Kā atbaidīt baložus no sava balkona?

Ir dažādi veidi, kā parūpēties par to, lai dzīvokļa balkons nebūtu pievilcīgs baložiem, izmantojot dažādus putnu atbaidīšanas paņēmienus.

Piemēram, viens no tiem ir mājdzīvnieki – kaķi un suņi. Baloži jūt apdraudējumu no citiem dzīvniekiem – ja uz balkona tiks izlaists suns vai kaķis – tas baložus viennozīmīgi var atbaidīt. Baloži labi atpazīst citus dzīvniekus un apzinās, ka tie var tiem radīt draudus.

Tāpat, iespējams, var palīdzēt dzīvnieku figūriņas, piemēram, vārnas izvietošana uz balkona. Tomēr norādāms, ka vairumā gadījumu šis risinājums ir īslaicīgs, jo baloži spēj saprast, ka "ienaidnieks" nekustas un nerada nekādus draudus, un līdz ar to baloži var atgriezties. Arī dažādi atstarojoši materiāli, piemēram, spīdīga lente vai CD disks, kas kustas vējā, var arī atbaidīt putnus.

Tāpat iespējams izmantot arī ultraskaņas aparātus, kas rada putniem nepatīkamu, bet vienlaikus cilvēka ausij nedzirdamu skaņu. Baloži nelidos uz balkona, ja viņi dzirdēs šo skaņu un nevēlēsies palikt uz balkona, pat ja tie uz tā nolaidīsies.