Patversmes brīvprātīgā: Es vienkārši vairs nevaru nepalīdzēt dzīvniekiem

Izejot šī mācības, katrs brīvprātīgais saņem apliecību, kas ir kā apstiprinājums tam, ka esi noklausījies šo īso kursu. Un atsaucība ir patiesi liela – kopš aprīļa šādi oficiālie apstiprinājumi izsniegti jau 800 (!) brīvprātīgajiem. Bet par to bez liekas filozofijas, taču ar lielu nopietnību un atvērtu sirdi plašāk sarunā ar Diānu.

Pieņemu, ka pati arī sākāt kā vienkārši brīvprātīgā, kura brīvajā laikā aiz labas sirds devās uz patversmēm, lai pamestajiem sunīšiem dāvātu to mazumiņu prieka, ko varat sniegt. Kā nonācāt pie domas, ka to varat vērst arī plašāk?

Mana iesaistīšanās dzīvnieku glābšanā sākās sen un varētu teikt "no otra gala" – nevarēju paiet garām pamestam vai noklīdušam suņubērnam, tāpēc kopā ar domubiedriem meklējām dažādus veidus un iespējas, kā atrast viņa iepriekšējos saimniekus vai iekārtot jaunās labās mājās. Protams, tas palēnām, bet neizbēgami noveda pie sadarbības ar patversmēm.

Jo vairāk iepazīsti patversmes darbu, jo vairāk redzi un saproti, cik ļoti nozīmīga ir katra palīdzība, kas nāk no sirds un ar mīlestību pret četrkājainajiem. Vai tās ir regulāras pastaigas ar patversmes iemītniekiem un kaķu samīļošana, vai sludinājumu izlīmēšana pilsētā par atrastajiem suņiem, vai kārumu un barības sagādāšana dzīvniekiem ar īpašām vajadzībām, palīdzība būdu, žogu, voljeru labošanā, vai aktīva un sirsnīga dzīvnieku reklamēšana sociālajos tīklos, meklējot viņiem jaunas mājas – tas viss ir nenovērtējams darbs, jo cilvēki gatavi ziedot visvērtīgāko – savu laiku.

Un es redzu, ka daudzi, pirmoreiz atbraucot uz patversmi tikai pastaigāties ar kādu sunīti, atgriežas atkal un atkal un ar prieku iesaistās arī citās aktivitātēs, tādējādi saredzot iespēju darīt savu sirdsdarbu.

FOTO

Vai Jūsu "amatam" ir arī oficiālais nosaukums?

Mācības brīvprātīgajiem, kuras vadu, ir katras patversmes lēmums. Arī tas, par ko šajās mācībās stāsta. Ulubelē brīvprātīgos palīgus iepazīstina ar patversmes darbu, ar brīvprātīgā darba veidiem un iespējām, kā arī patversmes iekšējās kārtības noteikumiem un to, kā pareizi vest suņus pastaigā.

Kāda ir cilvēku atsaucība?

Ja runājam par mācībām, tad viena daļa, protams, sākumā izrāda neizpratni par to, kāpēc šādas mācības vispār vajadzīgas. Pēc mācībām gan parasti visi atzīst, ka uzzinājuši vai ir atgādinātas lietas, kuras tiešām svarīgas, lai pastaiga ar patversmes suni būtu droša, labumu un prieku dodoša gan sunim, gan tā staidzinātājam. Un parasti arī izrunājam jautājumus, kādi radušies no iepriekšējo pastaigu pieredzes.

Starp citu, par atsaucību ļoti spilgti liecina skaitļi – kopš šā gada aprīļa, kad Ulubele uzsāka mācības, tās noklausījušies un apliecības, kas jāņem līdzi katru reizi, kad atkal braucam uz patversmi, saņēmuši turpat 800 brīvprātīgo.

Jums pašai mājās arī dzīvnieks(-i) no patversmes?

Jā, arī manās mājās dzīvo Smilla – suņu meitene no Ulubeles. Paņemta kā mazs kucēns uz pagaidu mājām, tā arī palika "uz pavisam". Bet mūsu mājas bieži kļūst par pagaidu mājām vēl kādai astei, kurai nav paveicies šai dzīvē. Var teikt, ka mūsu mājas, tāpat kā patversme, daudziem dzīvniekiem ir "pārceltuve" starp veco un jauno dzīvi.

Ko jums pašai nozīmē palīdzēt dzīvniekiem?

Neieslīgstot garās apcerēs un filozofijā, varētu teikt, ka man tā ir lieta, kurā netiek dota izvēles iespēja. Es vienkārši nevaru to nedarīt.

Varbūt arī tu vari kādam kļūt par vislabāko saimnieku pasaulē. Vai arī vari ziedot suņu patversmei, zvanot pa tālr.: 90006388. Viens zvans – ziedojums 1,42 eiro apmērā.

Akcijas organizatori

Akcijas dalībnieki