Patversmes ceļ trauksmi: Nekontrolētas dzīvnieku vairošanās un pavairošanas dēļ čipēšanas sistēma nestrādā
Tā saucamie, dzīvnieku pavairotāji izmanto cilvēku nezināšanu, lai, paši paliekot pelēkajā zonā, apietu sistēmu un uz dzīvnieku rēķina pelnītu. Mazo kucēnu un pieaugušo suņu traģēdijas pēcāk redzamas patversmēs.
Latvijas likumdošanu noteikumi par dzīvnieku reģistrēšanu un labturību ir atrunāti, bet visas biedrības un patversmes, ko portāls "tv3.lv" uzrunāja, ka pirmo un galveno problēmu minēja nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu.
Patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone bija tieša un skarba: "Tas, ka uz papīra var uzrakstīts skaidras vai ne tik skaidras normas tas nenozīmē, ka dzīvē to ir iespējams kontrolēt. Par nečipēšanu un nereģistrēšanu, pašvaldības policija teica, ka neesot pat skaidri izdalīts administratīvais sods. Tur ir atrunāts pienākums, ko Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vai pašvaldības policija var uzlikt, lai novērst trūkumu, ja nenovērš, tad sods."
"Ja audzētājs neuzreģistrē kucēnu uz sevi, kā to likums prasa, bet jaunais īpašnieks to dara pēc tam, tad audzētājs, pavairotājs paliek pelēkajā zonā un par viņu neviens nezina."
Viņasprāt, var būt sarakstīti visi likumi, bet kamēr nebūs bargu sodu tiem, kas pārdot kucēnus, kaķēnus, kas nav reģistrēti, tikmēr apburtais loks ar pamestajiem dzīvniekiem nebeigsies.
"Ņem vērā, ja iegādājies suni vai kucēnu, kurš nav reģistrēts uz audzētāju, tad tu atbalsti nelegālos vairotājus. Cilvēki šo neizprot, jo likumā ir pateikts, ka (kucēns) jāpiereģistrē līdz četru mēnešu vecumam. Es kucēnu paņēmu divu mēnešu vecumā, tad es to pats izdarīšu."
Svarīga ir pirmreizējā reģistrācija
Svarīga ir tieši pirmreizējā reģistrācija, kas uzrāda kucēna saimnieku. Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 nosaka, ka tas ir jāizdara līdz četru mēnešu vecumam. Te arī rodas tas pārpratums. Jaunais saimnieks, kas iegādājās kucēnu pēc sludinājuma līdz četru mēnešu vecumam par, viņaprāt, pieņemamu cenu, nesaprot, ka netiek ievērots likums. Apzinīgs saimnieks pēc tam vēršas veterinārajās klīnikā, lai ievietotu sunim zemādas čipu, reģistrē to Lauksaimniecības datu centrs (LDC) , vakcinē dzīvnieku un saņem dzīvnieka pase. Šajā situācijā dzīvnieka pirmais īpašnieks jeb pavairotājs neuzrādās nevienā datu bāzē.
"Jebkurš audzētājs, kurš sevi uzskata par ļoti smalku audzētāju, bet viņš nereģistrē kucēnus vispirms uz sevi un tikai tad, kad pārdod, reģistrē uz jauno īpašnieku, lai viņš nestāsta, ka viņš ir audzētājs. Tas ir vienkārši nesmuks pavairotājs, kas slēpj savu rūpalu. Pirmkārt, viņam ir vienalga, kas notiks tālāk, un, otrkārt, es nezinu kāda motīva pēc viņi slēpjas, varbūt, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID), paskatoties valsts datu bāzēs, neredzētu, ka tas ir sistemātisks rūpals, saimnieciskā darbība," skaidro "Ulubeles" vadītāja.
Atgriežoties pie obligātas suņu reģistrēšanas, I. Džonsone teic, ka tā mūsu valstī ir kopš 2017. gada, brīvprātīgi to var darīt no 2008. gada. No 2022. gada liela loma reģistrēšanā ir veterinārārstiem, kas ne tikai ievieto čipu dzīvniekam, bet arī reģistrē dzīvnieku LDC.
Aizdomas, ka no tā nav mazinājies nereģistrēto suņu skaits patversmēs, ir taisnība, apstiprina arī "Ulubeles" pārstāvē.
"Sajūtas ir pareizas. Likās, ka situācija uzlabosies, bet mēs esam publicējuši mūsu patversmes statistiku, kur gada laikā pie mums ir nokļuvuši 665 suņi. Protams, lielākais vairums no viņiem bija vispār bez čipiem vai arī ar čipu, kas nav reģistrēts. Bija arī tādi, kas ir reģistrēti un atdoti tālāk, bet nav pārreģistrēti. Signāls ir diezgan traks, jo principā, ja suns noklīst vai viņu pazaudē, vai cietsirdīgi izturas, speciāli pametot, piemēram, piesienot pie koka, tad pēc čipa vajadzētu nolasīt gan tagadējo saimnieku, gan pirmo saimnieku. Visa Latvija jau nenodarbojas ar suņu pavairošanu," skaidro dzīvnieku glābēja.
Ar "Ulubeles" statistikas rādītājiem var iepazīties šeit.
Reģistrētais čips ir dzīvnieka drošībai, jo dzīvnieki nerunā, un, ja mīlulis ir piereģistrēts, tad var redzēt visu stāstu, kas ir audzējis, kas viņu pēc tam ir paņēmis, kas ir noticis. Ir iespēja ar audzētāju sazināties.
"Ja mēs gribam būt valsts, kura rūpējas par dzīvniekiem, reģistrācija ir svarīga. Kamēr mēs šo cēloni nenovērsīsim, ka nav nekādas atbildības audzētājiem, pavairotājiem, kas nereģistrē uz sevi, un kamēr cilvēki skaidri nesapratīs, ka viņi, iegādājoties nereģistrētu suni, atbalsta nelegālo vairošanās rūpalu, nekas nemainīsies."
Lauku reģioni ir bēdu ieleja
"Ulubele" apkalpo lielāko pašvaldību Rīgu un palīdz arī citām pašvaldībām, tāpēc, iespējams, skaitļi ir tik lieli.
Sazinājāmies arī biedrību "Ar sirdi delnā", kas ir Kurzemes pusē. Biedrības dibinātāja Andra Tomsone nenosauca konkrētus skaitļus, bet zīmīgs ir viņas citāts: "Lauku reģioni ir pilnīga bēdu ieleja."
Taujājām, vai viņa redz kādus uzlabojumus pēc tā, ka tagad suņus gan čipē, gan reģistrē veterinārārsti, Tomsone saka: "Ir nedaudz vairāk reģistrēti čipi. Vetārsti ir sākuši sekot līdzi situācijai. Bet ļoti liels jautājums ir, kas aiziet līdz vetārstiem. Tie ir apzinīgākie. Ar pārējiem kā bija, tā ir."
Un kā būtiskāko trūkumu, arī biedrības "Ar sirdi delnā" dibinātāja min nekontrolēto pavairošanu.
"Manā skatījumā vienīgais, kam ir jābūt, vairošanas kontrolei. Milzīgiem liegumiem un sodiem. Vairošana kā notika tā notiek un vispār pat negrasās apstāties. Viss pārējais ir sekas, pupu mizas. Un šīs kontroles nav vispār nekādas. Diemžēl. Mēs visi cīnāmies tikai un vienīgi ar sekām."
Runājot par lauku reģionu, Tomsone neslēpj, ka teritorijas ir plašas un cilvēkiem ir nesodāmības sajūta. Labākajā gadījumā feldšeris dzīvniekus savakcinē pret trakumsērgu, sačipē, bet tajā pašā laikā par infekcijas slimībām vispār neviens nedomā.
"Par nekontrolēto vairošanos runā visas patversmes, bet nez kāpēc šobrīd ir tendence kontrolēt glābējus, biedrības un ko vēl ne. Ir forši kontrolēt, bet varbūt kontrolējam pirmām kārtām iemeslus. Strādājam ar iemesliem, nevis ar sekām. Tādi centieni vispār var iznīdēt sabiedrības velmi darīt kaut ko. Paldies Dievam, ir cilvēki, kas mēģina palīdzēt. Vairošana ir pilnīga pelēkā zona, melnais bizness. Ir ļoti daudz pat reģistrēto audzētāju, alternatīvie vai nealternatīvie klubi, bet tur notiek tas, kas tur notiek," stāsta Andra Tomsone.
Tomsonei nav ilgi jādomā, kādu piemēru. Viņai pirms pāris dienām zvanījusi sieviete un stāstījusi, ka vēlās nopirkt Bernes ganu suņa kucēnu.
"Sludinājumā rakstīts, ka tētis ir čempions. Jā, izrādās, ka tētis kādreiz ir bijis čempions, bet tagad tur ir tāda "forša" ražotne bez papīriem un bez visa. Suņi absolūti nesocializēti. Vispār nekomunicējami. Meža vidū kaut kur dzīvo. Kucēns maksā 450 eiro. Grib nopirkt suni pa lēto," biedrības dibinātāja nopūšas un nosaka, "ko tad es varu domāt, ieteikt".
Sazinājāmies arī ar Jēkabpils dzīvnieku patversmi, kurai gada sakumā bija jāpalīdz ne tikai bezsaimnieku suņiem, bet arī saimnieku dzīvniekiem. Plūdu laikā patversme uzņēma suņus, koordinēja un nodrošināja pagaidu mājas. Patversmes vadītāja Ingūna Avotiņa saka, ka ārkārtas situācija ir pārdzīvota un visi dzīvnieki ir atpakaļ pie saimniekiem.
Runājot par suņu čipiem un reģistrāciju, Avotiņa uzsver, ka no patversmes dzīvnieki pie jaunajiem saimniekiem nonāk čipēti un reģistrēti ar visiem dokumentiem.
"Patversmē pārsvarā nonāk nečipēti suņi. Vēljoprojām mums ir grūtības atrast saimniekus. Mums ir bijuši gadījumi, kad mēs neatdodam saimniekam atpakaļ suni, jo viņš absolūti neievēro labturības noteikumus. Piemēram, sunītis staigā pa ielu astoņu mēnešu vecumā nav ne čipēts, ne kastrēts, ne sterilizēts, ne potēts. Aizbildinājums ir, ka neesot naudas, bet, kā tu vari turēt suni, ja tev nav naudas. Tādās situācijās mēs meklējam citus saimniekus."
Kopumā par situāciju Jēkabpils novadā Inguna Avotiņa teic, ka tā ir uzlabojusies, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem. "Tomēr cilvēki ir vairāk izglītoti, vairāk lasa, vairāk mēs liekam informāciju," skaidro Jēkabpils dzīvnieku patversmes vadītāja un kā lielāko rūpi uzver teritorijas paplašināšanos pēc novadu apvienošanas, jo tagad ir jāapkalpo lielāka teritorija, un līdz ar to arī lielāks skaits dzīvnieku. Viņa min, ka Jēkabpils novadā vien no sasāpējošākajām problēmām ir kaķi.
"Novadā vairāk cīnāmies ar kaķiem. Joprojām lauku teritorijās pie daudzstāvu mājām ir kūtiņas, un tur viņi savairojas, kad redz, ka ir par daudz kaķu un ka tūlīt būs vēl tikpat, tad mums ir jābrauc un jāglābj situāciju," nopūšas patversmes vadītāja. Viņa neslēpj, ka patversme ir pārpildīta un tagad pašu spēkiem tā tiek paplašināta.
Likumdošana
Brīvprātīga suņi reģistrācija Latvijā tika ieviesta 2008. gadā, bet no 2022. gada 1. jūlija suņu reģistrācija ir obligāta. Kaķu un sesku reģistrācija joprojām ir brīvprātīga.
"Reģistrācijas mērķis ir atrast īpašnieku noklīdušam mājas (istabas) dzīvniekam, noteikt klaiņojošu dzīvnieku identitāti un atrast to īpašniekus, lai sauktu pie atbildības par dzīvnieku aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kontrolēt vakcināciju pret trakumsērgu."
Suņu reģistrācija ir LDC pārraudzībā, bet PVD pārbauda mājdzīvnieku labturības pārkāpumus.
"PVD mājas (istabas) dzīvnieku turētājus pārbauda tikai tad, ja tiek saņemtas sūdzības par iespējamiem labturības pārkāpumiem. Šādos gadījumos PVD pārbauda arī, vai dzīvnieks ir apzīmēts un reģistrēts."
Runājot par problēmām LDC pārstāve Mairita Elberte atklāj, ka "vislielākās problēmas sagādā agresīvie suņi, kas sakož cilvēkus vai citus dzīvniekus."
"Reģistrācija ir nepieciešama, no vienas puses, lai novērsu pārkāpumus šo dzīvnieku turēšanā un, no otras puses, lai nodrošinātu apstākļus, ka šie dzīvnieki netraucē sabiedrisko kārtību."
Mājas mīluļu esošajiem un topošajiem īpašniekiem ir jāiepazīstas ar reģistrācijas kārtību, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 359, kas stājās spēkā ar 2022. gada 1. jūliju. Noteikumos noteikta kārtība, kādā mājas (istabas) dzīvnieku – suni, kaķi un mājas (istabas) sesku – apzīmē, reģistrē un izslēdz no reģistra.
"Noteikumi par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju ir mainījušies vairākkārt. Sākotnēji reģistrēja suņus, kas piedalījās izstādēs, bija apzīmēti ar mikroshēmu (čipēti), un suņus, kas sasnieguši 6 mēnešu (vēlāk jau no 4 mēnešu vecuma). Lai veicinātu suņu reģistrāciju Valsts vienotā reģistrā, ko [koordinē] LDC, sākotnēji bija dots periods suņu bezmaksas reģistrācijai."
Skaidrojot līdzšinējo situāciju un to, kas ir būtiskākās izmaiņas, M. Elberte teic: "Līdz 2022.gada 1. jūlijam īpašnieki paši varēja reģistrēt savus mājdzīvniekus, kuri bija čipēti. Mājdzīvnieka apzīmēšanas ar mikroshēmu un reģistrācijas process bija sadalīts: apzīmēšanu ar mikroshēmu un mājdzīvnieka pasi izdeva praktizējošs veterinārārsts, bet reģistrēšana LDC datubāzē bija īpašnieka atbildība. Ar 2022.gada 1. jūliju šis process apzīmēšana, pases izdošana un reģistrēšana LDC datubāzē ir vienots – to veic tikai praktizējošs veterinārārsts."
Noteikumi, kas jāievēro dzīvnieku īpašniekiem:
- Ja suns vai kaķis, sesks ir tikai apzīmēts ar čipu, bet nav reģistrēts LDC datubāzē, nav iespējams atrast mājdzīvnieku.
- Īpašnieki, kuriem suns ir mikročipēts, ir jāpārliecinās vai tas ir arī reģistrēts LDC datubāzē. Šo informāciju var uzzināt LDC mājas lapas www.ldc.gov.lv publiskajā sadaļā Reģistri, ievadot mikročipa numuru. Saite ir šeit.
- Eiropas savienības mājas (istabas) dzīvnieku datubāze "EUROPETNET" (www.europetnet.eu) ir piesaistīta LDC datubāzei. Tas nozīmē, ja reģistrēts mājdzīvnieks pazūd ārzemēs, tad arī varēs nolasīt pamata informāciju par Latvijā reģistrētu mājdzīvnieku.
- Ja ir mainījusies kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts), lūdzam informēt LDC (elektroniski nosūtot informāciju uz e-pastu [email protected] ). Aktuālā informācija ir ļoti būtiska, gadījumos, ja mājdzīvnieks pazūd, lai varētu pēc iespējas ātrāk ar Jums sazināties.
- Reģistrācijas izmaksas LDC datubāzē, saskaņā ar LDC cenrādi, ir 9 eiro.
"Tā ir vienreizēja reģistrācijas maksa visam mājdzīvnieka mūžam. Visu tālāko notikumu reģistrācija ar mājdzīvnieku ir bezmaksas. Notikumus ar mājdzīvnieku, ja ir mainījies tā īpašnieks, turēšanas adrese (izņemot, ja mājdzīvnieks ir izvests no valsts, vakcinācija pret trakumsērgu), mājdzīvnieks ir pazudis, pats īpašnieks var paziņot, izmantojot Valsts pārvaldes portāla e-pakalpojumus."
LDC mājaslapas publiskajā sadaļā "Reģistri" ir pieejama informācija par atrastiem un pazudušiem mājdzīvniekiem.
Statistikas informācija par reģistrēto mājdzīvnieku skaitu pa lielākajām pilsētām un novadiem ir pieejama LDC mājas lapas publiskajā sadaļā Reģistri "Statistika".
LDC Apkopoto informāciju var izdalīt arī precīzāk un apskatīt, kāda ir suņu reģistrācija. Piemēram, 2022. gadā pirmreizēji reģistrēti līdz 4 mēnešu vecumam bija 16675, reģistrēta īpašnieka maiņa – 5462, patversmes pirmreizējā reģistrācija – 505 un patversmes pārreģistrācija – 39.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
