Pēc piecu gadu gaidīšanas Puzes apkārtnē konstatēta retā smilšu krupja vairošanās
Piecus gadus pēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) uzsāktās īpaši aizsargājamā smilšu krupja dzīvotņu izveidošanas iepriekš izstrādāta smilts karjera teritorijā Puzes apkārtnē šogad pirmo reizi monitoringa laikā šajā vietā konstatēta smilšu krupja (Epidalea calamita) klātbūtne un vairošanās.
Apsekojot izveidoto teritoriju, biologs, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš konstatēja gan vienu dziedošu tēviņu, gan ikrus un kurkuļus. Ņemot vērā smilšu krupja vairošanās bioloģiju, pilnīgi iespējams, ka dzīvotnē uzturas vairāk par vienu mātīti.
Biologs, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš skaidro: "Var teikt, ka izstrādātā karjera teritorijā esam radījuši dzīvotņu kompleksu. Smilšu krupja parādīšanās šajā vietā ir lielākais ieguvums, bet tikpat svarīgs panākums ir tas, ka jaunizveidoto dzīvotni vēl pirms smilšu krupja sāka apdzīvot arī citas – 5 abinieku un 3 rāpuļu – sugas, tai skaitā divas citas īpaši aizsargājamās sugas – brūnais varžukrupis un lielais tritons."
"Mūsu izraktajos dīķīšos 2025. gadā tika konstatēti vismaz 120 lielā tritona īpatņi. Novācot koku un krūmu apaugumu, esam radījuši piemērotas barošanās vietas vairākām bridējputnu sugām, kā arī apstākļus, lai teritorijā izplatītos šeit jau fiksētās mitrām, smilšainām vietām raksturīgās augu sugas, piemēram, dažādu sugu orhidejas."
Dzīvotnes izveidošanas darbus LVM uzsāka 2021. gada oktobrī, kad tika izrakti septiņi sekli mazie dīķi un to krastos uzstādītas 35 paslēptuves – izveidoti koka vairogi, zem kuriem krupim palīst vai izrakt alu, jo ūdenī pieaugušie smilšu krupji uzturas tikai vairošanās periodā no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam, bet pārējā laikā dzīvo uz sauszemes un izmanto dabiskās paslēptuves.
Lai dzīvotne būtu krupim piemērota, ap dīķiem novākts apaugums un papildus nolīdzināts reljefs – tā tiek palielināta smiltāja platība ap dīķiem, saglabājot to saules apspīdētu.
Seklajām ūdenstilpēm aizaugot, tās sāk apdzīvot dažādi plēsīgie kukaiņi, piemēram, spāres vai ūdensvaboles, kas barojas arī ar smilšu krupja kurkuļiem. Tādēļ seklās ūdenstilpes nākotnē būs periodiski jāatjauno.
Smilšu krupis (Epidalea calamita) Latvijā sastopams reti, un tā populācija samazinās, ierindojot sugu starp stipri apdraudētajām. Samērā nelielais abinieks (7–8 cm) Latvijā apdzīvo piejūras kāpu joslu, atklātus virsājus, izstrādātus smilšu karjerus, kur ir tam nepieciešamās specifiskās vairošanās vietas – seklas un klajas ūdenstilpes, kādas izveidotas arī LVM apsaimniekotajā teritorijā Puzes apkārtnē.
Smilšu krupis iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, tā ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, atbilstoši 14.11.2000. (grozījumi 27.07.2004.) MK noteikumiem Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu". Suga iekļauta arī Eiropas Savienības Direktīvas par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību 92/43/EEC IV pielikumā un Bernes konvencijas II pielikumā.
Lai papildinātu Latvijā un Eiropā aizsargājamā smilšu krupja (Epidalea calamita) savvaļas populāciju, Rīgas zooloģiskais dārzs šoruden dabas liegumā "Karateri" izlaida 252 Rīgas zoodārzā vairotus smilšu krupjus.
2024. gada augusta beigās Rīgas zooloģiskā dārza speciālisti dabas liegumā "Garākalna smilšu krupja atradne" izlaida gandrīz 1000 kurkuļu un mazo krupīšu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
