Suņu šķirnes aizliegšana Anglijā: audzināšanai ir būtiskāka loma dzīvnieka agresivitātē nekā šķirnei
Zinātniekiem ir savs viedoklis kontekstā ar Apvienotās Karalistes iekšlietu ministres Suelas Bravermenas paziņojumu, ka amerikāņu kaušļa XL suņi rada "skaidras un nāvējošas briesmas mūsu kopienām, īpaši bērniem". Izrādās, ka audzināšana ir daudz svarīgāka loma attiecībā uz dzīvnieka agresijas līmeni nekā suņa šķirnei.
Iekšlietu ministres priekšlikums par šīs šķirnes suņu aizliegšanu Apvienotās Karalistes mājsaimniecībās aktualizējies pēc uzbrukuma 11 gadus vecai meitenei Birmingemā, kad tika ievainoti arī divi vīrieši. Policija ir apstiprinājusi, ka dzīvnieks bija iepriekš minētās šķirnes suns, kas krustots ar Stafordšīras bulterjeru, un Bravermena ir teikusi, ka viņa lūdz steidzamu padomu, lai juridiski aizliegtu šo dzīvnieku turēšanu mājsaimniecībās.
This is appalling. The American XL Bully is a clear and lethal danger to our communities, particularly to children.
We can’t go on like this.
I have commissioned urgent advice on banning them.
— Suella Braverman MP (@SuellaBraverman) September 10, 2023
Taču eksperti apgalvo, ka šāda rīcība ir ētiski apšaubāma un maz ticams, ka tas būtiski samazinās suņu kodumus.
Amerikāņu kauslis XL ir samērā jauna suņu šķirne, kas nozīmē, ka to koduma risks nav zinātniski pētīts. Tie, kas ir līdz 50 centimetrus gari un sver pat 60 kilogramus, tāpēc vizuāli noteikti piesaista uzmanību, taču Apvienotās Karalistes šīs šķirnes suņu audzēšanas klubs nav atzinis to par īpašu šķirni, un nav skaidrs, no kurām šķirnēm tie ir cēlušies, lai gan, visticamāk, var iekļaut pitbulterjerus, amerikāņu buldogus un amerikāņu Stafordšīras bulterjerus.
Saskaņā ar kampaņu grupas, kuras mērķis ir palielināt informētību par suņu uzbrukumiem, kas saistīti ar pitbulliem, datiem, Apvienotajā Karalistē šogad vien šādas šķirnes ir bijušas atbildīgas par 351 uzbrukumiem. Tomēr tie nav vienīgie suņi, kas iesaistīti nesenajos nāvējošos uzbrukumos – arī rotveileri, haskiji un Cane Corso (mastifu veids) pēdējos trīs gados laikā ir nogalinājuši cilvēkus Apvienotajā Karalistē – un mēģinājums vērst agresiju pret noteiktām suņu šķirnēm, ir grūts, apgalvo zinātnieki.
Veiktie pētījumi liecina, ka suņa uzvedību vairāk ietekmē tā audzināšana, nevis daba. Vienā nesen veiktā pētījumā pētnieki salīdzināja uzvedības tendences, piemēram, impulsivitāti un jutīgumu pret pozitīviem un negatīviem stimuliem, kas, kā zināms, izraisa agresīvas reakcijas, starp astoņām suņu šķirnēm, kuras ir aizliegtas ar likumu (tostarp pitbulu veidiem), un 17 šķirnēm, kas nav aizliegtas.
Tas liecināja, ka šķirnei bija sliktas individuālās uzvedības tendences, tostarp ar agresiju saistītās, prognozētājs.
"Lai gan vidēji var būt atšķirības starp vienas suņu šķirnēm un citām suņu šķirnēm, atšķirības šķirnē gandrīz vienmēr nozīmē, ka pastāv pārklāšanās."
Ieteikums dažas suņu šķirnes uzskatīt par problemātiskākām nekā citas, viņaprāt, ir pārmērīga problēmas vienkāršošana, un nav derīgs risinājums.
Vai tiešām amerikāņu kaušļus XL ir jāaizliedz?
Neesot tā, ka ģenētikai nav nekādas lomas. Piemēram, apmēram pirms 20 gadiem tika radīta īpaša zelta retrīveru līnija, kas bija ļoti agresīvi kā kucēni. Tomēr "cilvēki negrasījās pēkšņi aizliegt zelta retrīverus", sacīja Mills.
Liverpūles Universitātes cilvēka un dzīvnieka mijiedarbības profesors Kerijs Vestgarts piekrīt, ka dažādām suņu šķirnēm noteiktās audzēšanas līnijās radās kucēni, kas bija vairāk pakļauti agresijas izpausmēm. Tomēr runa nav tikai par ģenētiku, viņš sacīja, piebilstot: "Ja māte bijusi stresā, kad viņa iznēsāja kucēnus, šie stresa hormoni kucēnus padarīs bailīgākus un uz ārējiem apstākļiem vairāk reaģējošākus."
Svarīgi arī, kā kucēnus sākotnēji socializē, kas bieži vien ir suņu audzētāju rokās, un ko suņu īpašnieki minimāli spēj kontrolēt. Tāpat būtiski arī tam, cik drošs un līdzsvarots ir pats suņu saimnieks pēc rakstura. Dažu indivīdu ego glaimojot agresīvi suņi.
Tomēr suņu rīcību ietekmē arī to fizioloģiskā uzbūve, biežāk letāli iekož tieši augumā lieli un spēcīgi suņi. Daļai suņu ir arī augstāks potenciāls iekosties miesā nekā citiem.
Eksperti uzskata, ka konkrētas šķirnes suņu aizliegšana nav risinājums, jo teorētiski iespējams, ka gandrīz jebkuras šķirnes suns varot smagi iekost.
"Lai gan dažkārt suņi var uzbrukt bez iemesla, lielākā daļa uzbrukumu notiek bezatbildīgu īpašumtiesību, saimnieka uzvedības vai bezatbildīgas suņu audzināšanas dēļ," spriež Mills.
Efektīvākais risinājums būtu valstiski koordinēt atbildīgu suņu audzināšanu kopumā un uzlabot izglītību un drošu mijiedarbību ar suņiem nekā aizliegt kādu noteiktu suņu šķirni. Tāpat vajadzētu ieviest tādas sociālās normas, piemēram, nekad neatstāt mazus bērnus vienus ar suņiem.
Suņi arī biežāk kožot, ja viņiem nav pietiekamu un regulāru fizisko aktivitāšu, ja viņi cieš sāpes, diskomfortu vai to vajadzības kā citādāk nav apmierinātas. "Mēs ļoti slikti atpazīstam suņu jūtas, kad tie jūtas saspringti un noskaņoti uzbrukt. Biežāk šādu uzvedību spējam atpazīst, ja suns rūc vai neganti rej," norāda eksperte.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
