Zemgales puses melno stārķu ligzdā jau četras olas

Ornitologs Māris Strazds vietnē Dabasdati.lv skaidro, ka olu dēšanas intervāls melnajiem stārķiem atšķiras – tās var tikt izdētas pa vienai katru dienu, un ir pāri, kas dēj katru otro dienu. Viņš prognozē, ka perēšanai labvēlīgos apstākļos pirmajai olai vajadzētu izšķilties uz 9. maiju. Stārķu pāris perēšanas laikā mēdz viens otru nomainīt.

Eksperts prognozē, ka putni var cerēt uz labu ligzdošanas gadu, jo ūdeņu daudzums apkārtējās upītēs un grāvjos viņu atgriešanās brīdī bija pietiekami liels.

Šopavasar ir sākta arī tiešraide no melno stārķu ligzdas, kas atrodas Zemgalē, pie nelielas upītes augošā vecā ozolā. Pagājušajā gadā tajā mītošais putnu pāris izaudzināja divus melno stārķu mazuļus. Ja putni netiek traucēti, viņi vienā un tajā pašā vietā var ligzdot ļoti ilgi, norāda ornitologi. Ligzda ornitologiem ir zināma kopš 2013. gada.

Putnu pāris ligzdā ieradās marta beigās un līdz šim ir nodarbojies ar ligzdas atjaunošanu, veidojot ligzdas vainagu no sūnām, kas šai putnu sugai ir ļoti raksturīgi.

Pagājušajā gadā melno stārķu novērošana ar interneta tiešsaistes kameru bija neveiksmīga – ligzdā melnie stārķi parādījās tikai periodiski un olas netika izdētas.

Melnais stārķis augumā ir mazliet mazāks par balto stārķi, un tam balts ir tikai vēders un sāni. Putni pārtiek galvenokārt no nelielām zivtiņām un citiem ūdensdzīvniekiem – vardēm un kukaiņiem. Melnie stārķi galvenokārt apdzīvo vecus mežu masīvus, kuros ir upītes, dīķi, dažādi mitrāji, mitras meža pļavas.

Parasti mātīte ligzdā izdēj trīs līdz piecas olas, ko perē apmēram mēnesi, bet lidotprasmi jaunie putni apgūst divu mēnešu vecumā. Lai dotos uz siltajām zemēm, melnie stārķi Latviju pamet septembrī.

Eiropā melnie stārķi ir reti sastopama un īpaši aizsargājama suga.