Zoologi skeptiski par pumu Igaunijā – cilvēki jau iepriekš mājas kaķi noturējuši par eksotisku dzīvnieku

Igaunijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība (ELS) publicējusi ierakstu, kurā norādīts, ka plēsējs Reuges apriņķī manīts vairākkārt, turklāt tas pārvietojoties vienīgi Igaunijas dienvidaustrumos.

Tomēr zoologi aicina šo ziņu uztvert piesardzīgi. "Iedzīvotāju zināšanas par savvaļas dzīvniekiem nav pašas labākās. Tas tikpat labi var būt lūsis. Lūsis var izskatīties tā, ka cilvēkiem rodas iespaids, ka redzēta puma," sacīja igauņu zoologs Mati Kāls.

Ja tā tomēr izrādītos puma, eksperti uzskata, ka tā, visticamāk, būtu izbēgusi no zoodārza vai privātas kolekcijas. "Šāds dzīvnieks būtu pieradis pie cilvēka dotās barības, tāpēc to notvert nebūtu grūti," skaidro Kāls.

Zinātnieks Aleksejs Turovskis papildināja, ka pumas suga iedalāma vairākos apakštipos. "Kanādas puma lieliski pielāgotos Igaunijas mežiem. Patagonijas puma – iespējams, vēl labāk. Taču, ja tā būtu tropiskā apakštipa pēcnācēja, tad šeit izdzīvot būtu grūtāk," viņš teica.

Abu ekspertu ieskatā, šāds dzīvnieks cilvēkam tiešus draudus, visticamāk, neradītu. "Ja tas audzis vairākās paaudzēs kā mājdzīvnieks, tad cilvēks tam saistās ar barību un aprūpi. Pati no sevis puma cilvēkam neuzbruktu," sacīja Turovskis.

Tomēr Kāls brīdināja, ka sastapšanās mežā var būt bīstama noteiktos apstākļos: "Parasti dzīvnieks turēsies pa gabalu, bet, ja nonāktu strupceļā, tad, protams, situācija var kļūt riskanta."

Gan puma, gan lūsis barojas līdzīgi – ar stirnām, zaķiem un citiem meža dzīvniekiem. Ja puma tiešām mitinātos Igaunijā, tas varētu radīt konfliktu ar lūšiem. Kāls norāda, ka lielākajai daļai apakštipu pumas ir ļoti veiklas, spējīgas arī kāpt kokos, kas apgrūtinātu to notveršanu.

Zoologi pieļauj, ka dzīvnieks varētu būt nonācis reģionā caur privātiem kolekcionāriem. "Zoodārzi šādus dzīvniekus nepērk un nepārdod, bet privātie īpašnieki var pasūtīt internetā. Uz Sāmsalu nesen atvesta puma, kurai šobrīd būvē lielāku voljēru ziemai. Ja kaut kur pieejams metiens, nav izslēgts, ka arī Latvijā kāds iegādājies šādu dzīvnieku," norādīja Kāls.

Viņš uzsvēra, ka šāda prakse ir bīstama: "Kad dzīvnieks ir mazs, tas šķiet mīļš un rotaļīgs. Taču, sasniedzot dzimumgatavību, tas var kļūt bīstams."

Turovskis piebilda, ka privātpersonām legāli ir pieļauts turēt arī citas eksotiskas sugas, piemēram, servalu – Āfrikas savannas kaķi, kas spēj lēkt gandrīz trīs metrus augstu. "Tie ir nopietni un potenciāli bīstami dzīvnieki, pat ja tos tur kā mājdzīvniekus," atzina zoologs.