Jurģu jeb Ūsiņa dienas tradīcijas un ticējumi laimīgam un veiksmīgam gadam

Mūsdienās par Jurģiem dēvējam katru pārvākšanos uz jaunu dzīvesvietu, kas vairs nav piesaistīta vienam konkrētam datumam un ir saglabājusies viena tradīcija – sāls un maizes dāvināšana, ar ko jaunajās mājās vēlamies ienest pieticību.

"Dzīvesvietas maiņas diena. No vecās dzīvesvietas ņem līdzi salmus, akmeņus un izkaisa jaunajā vietā, lai izsargātos no burvībām. Jaunajā dzīvesvietā pirmo vajag ienest maizi un sāli, tad ir pieticība. Vasaras sākums senajā divu gadu laiku sistēmā. Vietām sāk ganīt, beidz aust. Meitas sāk rotāt," par Jurģu dienas tradīcijām stāsta folkloriste Aīda Rancāne.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu.

Par šo ir arī ticējumi, piemēram, ka šajā dienā, atstājot veco dzīvesvietu, nedrīkstēja teikts ardievas, lai laime nepaliktu vecajās mājās. Vai, kad Jurģu dienā aiziet uz jauno māju, tad no vecās vietas jāpaņem līdzi salmi un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības.

Latviešu tautas tradīcijas parasti Juri jeb Jurģi daudzina kā zirgu patronu. Domājams, ka kristīgās ticības ietekmē Juris ieņēmis latviešu tautas tradīcijās Ūsiņa vietu.

"Jurģa jeb Ūsiņa diena ir zemnieka gada sākums. Viena no Zirgu dienām. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās sākot jaunus darbus," tradīcijas iezīmē dabas un laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs. Jāpiemin, ka rumulēšanās un laistīšanās ar ūdeni ir ļoti svarīga darbība labklājības nodrošināšanai. Runā, ka būs tik daudz piena, cik ūdens izlīst. Rumulējas arī tādēļ, lai gani negulētu un lopi neslimotu.

Ticējums vēsta, ka Ūsiņa dienā bērzu sulā jāmazgā mute, un tikai tad šī sula jādzer – tas vairojot skaistumu. Savukārt par veselību kāds ticējumā teikt: Kas Jurģu dienā staigā basām kājām vai svilpo, tam piemetīsies drudzis.

Lai visu gadu būtu laime, Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.

Jurģa dienas tradīcijas 

Atstājot veco dzīves vietu nedrīkst teikt ardievas, lai laime neatstātu jaunajā dzīves vietā.

Daudzas tradīcijas ir saistītas ar celšanos. Jurģu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam un saimniecei: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime. Tāpat brokastis Jurģu rītā jāsteidz ēst agri, lai kāds viesis neienāktu priekš brokastīm. Ja tas notiek, kāds ciemiņš šai rītā ienāk pirms brokastīm, tad tai mājā ceļas kāda nelaime. Ja ienākušais viesis vēl mājās nav paēdis, tad vēl mazliet labāki, bet ja paēdis, tad pavisam slikti.

Ūsiņš nes "zemei zaļu āboliņu", dod kokiem lapas un modina Pērkonu, – ticējumi vēsta, ka Pērkons pirms Ūsiņiem brīdina par neražas gadu. Vēl kāds ticējums par Pērkonu teic: Ja Jurģos pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.

Ko ēst Jurģos?

Jurģa dienas ēdienkartē maizes klaipiem bija jābūt apaļiem, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd, vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai govis augtu apaļas.

Saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk, galdā lika skābētus kāpostus.

Kad Jurģos seno latviešu mājās ienāca jauni dzīvotāji jeb kalpotāji, saimniece pirmo reizi viņiem deva ēst skābus kāpostus, lai viņi ilgāk dzīvotu šajās mājās. Zivis gan bija labāk nedot jaunatnācējiem, jo tad viņi ātri aiziešot no mājas. Lai visi dzīvotu saticīgi kā cālēni, jaunajiem kalpotājiem galdā pasniedza ceptas olas.

Ja Ūsiņa dienā uz galda ir gaļa, tad tā būs visu gadu.

Ticējumi

• Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds pārsvarā visu gadu pūš.
• Ja silts, kluss vakars – būs karsta vasara.
• Ja Jurģa dienā lietus līstot, tad ārā pļavās neesot zāles.
• Ūsiņu rītā staļļi jāaizslēdz, jo tanī laikā burvji un raganas staigā apkārt.
• Jura rītā jāiet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.
• Jurģa dienā visās mājās ēd gaiļa gaļu.
• Priekš Jurģiem svešās mājās nedrīkst iet ar basām kājām, jo tad bites neizdodas.
• Jurģa dienā necērt koku, lai vilki nedarītu nekādas kaites.
• Jura dienā jāslauka istaba un mēsli jāber uz krustceļiem, tad neaug blusas.
• Jurģa dienā nevajag nekā nest no meža mājās, tad atnesot skudras.
• Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai nemetas melnas vārpas.
• Cik dienas pirms Jurģiem ir rasa, tik dienu pirms Jēkaba dienas jāpļauj rudzi.

Avots: http://valoda.ailab.lv/