Lai to izprastu, jāsāk ar Mēness kustību un fāzēm. Mūsu pavadoni visu laiku apspīd Saule – puse Mēness tinas tumsā, bet otrā pusē valda gaisma. Tā kā Mēness maina savu atrašanās vietu attiecībā pret Zemi, redzam dažādi izgaismotu Mēnesi jeb fāzes.
Jauns Mēness ir brīdī, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli. Šajā laikā tas nav redzams vispār, jo pret Zemi ir vērsta neapgaismotā puse, kā arī Saules gaisma ir pārāk spoža. Ar katru nākamo dienu Mēness pavirzās tālāk savā orbītā ap Zemi un aust par aptuveno stundu vēlāk. Mēness debesīs attālinās no Saules, un vienlaikus ar katru nākamo diennakti mēs redzam arvien lielāku un lielāku Mēness apgaismoto daļu. Tieši šo fāzi var ieraudzīt dienā. Tas ir augošs Mēness, ko vēlāk varēs redzēt arī vakara pusē, pirms pusnakts.
Kad Mēness nonāks tieši iepretim Zemei uz vienas līnijas ar Sauli, iestājas pilnmēness, jo Saule apgaismo visu to Mēness daļu, kas ir vērsta pret Zemi. Tālāk Mēness virzās uz priekšu savā orbītā, kas atrodas tieši iepretim Zemei otrā pusē, kad mēs to redzam kā dilstošu Mēnesi. Mēness turpina savu ceļu un aust jau pēc pusnakts, tuvojoties punktam, kur tas atradīsies starp Zemi un Sauli. Dilstošu Mēnesi var redzēt rīta pusē, pirms Saules ausmas.
