Skaties.lv rīcībā nonākuši Marijas Fērliņas, kuru mīļi dēvē par Latvijas pēdējo raganu, unikālie pieraksti. Marija pagājušā gadsimta vidū apceļoja Latviju un uzklausīja gados vecus ļaudis, kuri zināja daudzus tautas dziedniecības noslēpumus. Visi stāsti tika apkopoti.
Ja tev nav sveša tautas medicīna, tad noteikti zini, ka gandrīz visas tējas ieteicams vākt līdz Jāņiem, vai tieši šajā dienā. Bet, ir viens "knifiņš", kas jāiegaumē – rasu var vākt tikai un vienīgi Jāņos.
(Ņem vērā, ka šis stāsts pierakstīts pirms 70 gadiem. To stāstījuši ļaudis, kuriem toreiz pašiem bija ap 80 – 90 gadu, tādēļ runas maniere var šķist neierasta.)
Jāņu rītā pirms saules lēkta jāsavāc rasa trauciņā, ar kuru var izārstēt visādus izsitumus. Rasas vākšana Jāņu rītā, naktī un vakarā senatnē notika plašos apmēros. Ap Jāņiem pie mums daba stāv vislielākā spēku briedumā un krāšņumā. Dabiski, ka augiem un ziediem, kurus vāca ap Jāņiem, vai tieši Jāņu dienā, tauta piedēvēja lielākas dziedniecības spējas.
Rasu Jāņu rītā pirms saules lēkta vāca no visām druvām, rudziem, miežiem, āboliņa. Par tādu rasas vākšanu stāsta mūsu tautas dziesmas.
Man māsiņa kā rozīte,
Kā sarkana magonīte.
Ik rītiņu mazgājās,
Baltābola rasiņā.
Rasa jāvāc tā, lai neviens nav redzējis, citādi nelīdzēs. Savākto rasu jāuzglabā slēgtā traukā.
