Latvijā apskatāms atgūtais Biržu meteorīta fragments

Ģeologam, privātkolekcionāram Vorobjovam kopš bērnības bijusi liela interese par mineraloģiju, īpaši par Latvijas minerāliem, kā arī kosmosa minerāliem, kas ir sastopami meteorītu sastāvā. Tāpēc ilgus gadus ir bijusi vēlme savā privātkolekcijā iegūt arī kāda vietējā meteorīta fragmentu, kuram būtu īpaši nozīmīga vērtība.

"Informācija par Latvijas meteorītiem ir, taču sabiedrība nav pietiekami informēta par vietējām dabas vērtībām. Iespējams, tas saistīts ar to, ka visi zināmie Latvijas meteorīti nokrituši diezgan sen, 19. gadsimtā, kā arī ar to, ka pat lielākajos Latvijas muzejos, izņemot pāris izņēmumus, nav neviena eksemplāra. Diemžēl visu Latvijas meteorītu fragmenti ir vēsturiski pārstāvēti ārvalstu muzejos, kā arī privātkolekcijās," stāsta ģeologs Vorobjovs.

Vorobjovs aizrautīgi pievērsties minerālu ekspozīcijas tālākai attīstībai un rāda plašākam interesentu lokam patiešām nozīmīgu, gandrīz aizmirstu Latvijas mineraloģijas daļu, kas saistīta ar meteorītiem.

Biržu (Buschhof) jeb Leimaņu meteorīts

1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta pie Žeikaru mājām (tolaik Sehnicker-Gesindes muižas), kas tagad atrodas mūsdienu Leimaņu ciema apkaimē, laukā nokrita Busschhof meteorīts.

Tā svars bija aptuveni 5,2 kg, un tas iegrima zemē pusmetru dziļumā. Nokritušais kosmiskais ķermenis pazīstams ar nosaukumiem – Biržu, Leimaņu, Bullīšu, kā arī Žeikaru meteorīts.

Tomēr, lai novērstu pārpratumus, ieteicams izmantot nosaukumu – Biržu (no oficiāla un vēsturiska nosaukuma – Buschhof).

Biržu (Buschhof) meteorīts ir otrais Latvijā atrastais meteorīts pēc Līksnas (Lixna) meteorīta, kas nokrita 1820. gadā. Zināms, ka tiem sekoja vēl divi krišanas gadījumi – Neretas (Nerft) meteorīta kritiens 1864. gadā un Baldones (Misshof) metorīta – 1890. gadā. Baldones (Misshof) meteorīta fragments kopš 2023. gada novembra apskatāms ekspozīcijā "Latvijas minerāli".

Biržu (Buschhof) meteorīta krišana sakrita ar Mēness aptumsumu, kas Leimaņos tika novērots 1863. gadā naktī no 1. uz 2. jūniju no pulksten 11.30 līdz aptuveni 3 un pats kosmisks ķermenis nokrita uz zemes pēc ap četrām ar pus stundām.

Meteorīta liktenis pēc krišanas

1863. gada 17. augustā Tērbatas (Tartu) Universitātes laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa Konstantīna Grēvinka rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Buschhof meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Jelgavas muzejam tika atstāts 59,75 g gramu fragments.

Zināms, ka šobrīd lielākais 1018 gramu smags Biržu meteorīta fragments atrodas Igaunijā, Tartu universitātes kolekcijā. Latvijā kopējais zināmo paraugu skaits raksta publicēšanas brīdī sasniedz aptuveni 52 gramus. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā "Latvijas minerāli", LU Dabas mājā, savukārt, pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums – Meteorītu muzejā, Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti vēsturiski atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.

Zināmo Buschhof meteorīta fragmentu atrašanās vietas

• 1018 g – Tartu universitāte, Tartu, Igaunija
• 837 g – Dabas vēstures muzejs, Vīne, Austrija
• 449 g – Bosnijas un Hercegovinas Nacionālais muzejs, Sarajevo, Bosnija un Hercegovina
• 289 g – Fersmana mineraloģijas muzejs, Maskava, Krievija
• 171 g – Dabas vēstures muzejs, Londona, Apvienotā Karaliste
• 156 g – Amerikas Dabas vēstures muzejs, Ņujorka, ASV
• 99 g – Dabas vēstures muzejs, Prāga, Čehija
• 76,2 g – Ģeoloģijas muzejs PAN, Krakova, Polija
• 42,8 g (37 + 4,2 + 1,6 g + plānslīpējums) – Meteorītu muzejs, Rīga, Latvija (fragmenti atgriezās Latvijā no 2014. līdz 2023. gadam)
• 26,5 g (16,25 + 10,24 g) – Indijas Ģeoloģijas dienests, Kolkata, Indija
• 15 g – Mineraloģijas-petrogrāfijas institūts, Hamburgas Universitāte, Hamburga, Vācija
• 8,7 g – Ekspozīcija "Latvijas minerāli", LU Dabas mājā, Rīga, Latvija (atgriezās Latvijā 2024. gadā)
• Citi nelieli fragmenti ārvalstu privātkolekcijās (ap 70 g – 36,5 + 23,7 + 5,1 + līdz 5 g)

Pēc minētā saraksta, kopā ir zināms ap 3,258 kg no 4,425 kg, kas ir gandrīz 73,6 % no sākotnējās Buschhof meteorīta masas (pēc saskaldīšanas).

Vairāk par meteorītu lasi šeit.

Visi interesenti laipni gaidīti apskatīt abus Latvijas teritorijā atrastos meteorītus –  stikla vitrīnā 2. stāva gaitenī pretim 223. auditorijai, LU Akadēmiskā centra Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, Rīgā-Torņakalnā.