Monatik grima māksliniece: Kad sāka bombardēt Kijivu, devos uz militārās iesaukšanas biroju

Ukrainas presei Aļona pastāstīja, ka lēmumu pieņēmusi 24. februārī. Rīta pusē viņa rakstījusi iesniegumu, bet vakarā jau tika nosūtīta uz vienību. Sievietei prātā nav bijusi pat doma, doties bēgļu gaitās.

"Sešos no rīta piezvanīja draugs un teica, ka sācies karš. Nenoticēju, līdz savām acīm neredzēju, kā tiek bombardēta galvaspilsēta. Pa logu varēja redzēt, kā cilvēki sāk pamest pilsētu. Tajā dienā pie manis ciemos brauca mamma un māsa no Odesas. Sastrēgumu dēļ nevarēju nokļūt stacijā viņas sagaidīt. Atgriezos mājās, vērojot cilvēkus, kuri skrien meklēt drošu vietu, sapratu, ka nevēlos būt starp viņiem," tā Aļona.

Sieviete neslēpj, ka, uzzinot izbraukšanas laiku uz vienību, viņu pārņēmušas bailes. Bailes no nezināmā, bet nepameta gatavība ņemt rokās ieroci.

"Apkārt bija pārliecināti un zinoši cilvēki. Ātri sapratu, ka esmu pareizajā vietā un mani vairs nebaida nekas," nosaka Aļona.

Kalpošanu valstij, pievienošanos armijai grima māksliniece uzskata par savu pienākumu. Ukraina ir viņas mājas un ikvienam ir jāaizstāv sava valsts, lai ko tas prasītu.

Aļona ir par mieru, viņa miera dēļ ir gatava uz visu, ne tikai izlikt sociālajos tīklos bildes ar karogu vai balodi, kuram knābī zariņš.

Grima māksliniecei prieku sagādā pamošanās, iespēja aizstāvēt to, kas vēl nav iznīcināts. Karš ir iznīcinājis daudzas viņas draudzības, bet ievedīs dzīvē uzticamus, labus cilvēkus.