No noslēgta džekiņa par "flow arts" zvaigzni. Andrejs no Krievijas jau pusgadu "dedzina" Vecrīgas ielās

Ar vienu no šīs jomas profesionāļiem – no Krievijas atbraukušo, tagad Latvijā dzīvojošo Andreju Fiļipovu – sarunājas TV6 maija meitene Nikija Spaliņa.

– Cik sen tu dzīvo Latvijā? No kurienes atbrauci un kā nolēmi, ka vēlies šeit palikt?

– Latvijā esmu pavisam nesen – aptuveni pusgadu. Atbraucu no Sanktpēterburgas, pateicoties draugiem, kuri īstajā brīdī uzaicināja mani Rīgā vadīt meistarklases, un draudzīgi sagaidīja. Viņi man toreiz parādīja, cik daudz enerģijas un gribasspēka gatavi ieguldīt gan personīgajā izaugsmē, gan flow arts sfēras attīstībā Baltijas valstīs. Tad es nolēmu, ka turpmāk vēlos iet plecu pie pleca tieši kopā ar viņiem.

– Kā tu pievērsies flow arts?

– 18 gadu vecumā biju diezgan noslēgts džekiņš, mācījos par programmētāju, bet jau toreiz manī parādījās vēlme izkļūt no šī nedabīgā stāvokļa, kas tik ļoti traucēja, un sākt vairāk komunicēt ar cilvēkiem, tādēļ sākotnēji pievērsos vēsturiskajām dejām, un drīz vien nonācu arī pie flow arts.

Reiz drauga māsas dzimšanas dienā jubilāre nolēma "pavicināt uguni", un pēc tam arī es tiku uzaicināts pievienoties šai nodarbei. Aptuveni pusgadu es to apdomāju, tomēr aizgāju uz nodarbību, un tur arī paliku. Tolaik ap mani bija daudz interesantu cilvēku, kuri paredzēja, ka flow arts pametīšu pēc trīs mēnešiem. Jau pusgadu vēlāk es pats pievērsos apkārtējo mācīšanai. Varbūt tieši tāpēc ar flow arts nodarbojos jau deviņus gadus.

– Kāda veida šovi tev patīk labāk – ar uguni vai ar LED lampiņām?

– Kad gadu biju nodarbojies ar flow arts, radās jautājums, kurā no mākslas novirzieniem turpināt attīstīties. Toreiz stingri apņēmos, ka mācīšos tieši tās kustības, kas izpildāmas ar degošu inventāru, un pamatā turpināšu attīstīties šajā jomā. Tagad tas mani uzjautrina, bet toreiz šis novirziens šķita perspektīvāks.

Foto: flow arts zvaigzne Andrejs Fiļipovs

Drīz vien biju spēcīgi paplašinājis redzesloku un sāku mācīties arī kustības, ko iespējams izpildīt tikai ar nedegošu inventāru, tomēr tai laikā noformējās pamata novirziens, kurā turpinu attīstīties līdz šim. Man joprojām vairāk patīk strādāt ar uguni, lai gan, protams, slēgtās telpās drošības nolūkos ņemu rokās tikai inventāru ar plīvojošām lentām vai LED rekvizītus.

Kopumā, tāpat kā vizuāli, tā arī darbā ar katru no tehnikām, ir sava specifika – plusi un mīnusi. Šobrīd esmu par daudzpusīgumu visā, kas attiecas uz flow arts.

– Kas ir tavs iecienītākais flow arts inventārs?

– Sākotnēji es mācījos grozīt poi, un tie man joprojām patīk labāk nekā viss pārējais. Iespējams, tāpēc, ka ar tiem esmu trenējies vairāk nekā ar citiem atribūtiem. Pāris gadus vēlāk sāku darboties arī ar mini hoop un vēdekļu tehniku. Tagad grozu gandrīz visu, kas grozās.

Līdz ar pārcelšanos uz Rīgu esmu pievērsies arī kontakttehnikām un nedaudz pat klasiskajai žonglēšanai.

– 20. maijā vienlaikus ar Muzeju nakti un Maija Grāfa svētkiem Rīgā notiks arī uguns festivāls "May Fire Fest". Vai tu tajā piedalīsies?

– Sanācis, ka šogad esmu viens no aktīvajiem cilvēkiem, kuri nolēmuši šos svētkus organizēt. Tāpat arī pasākumā vadīšu meistarklases uzaicinātajiem māksliniekiem un plānoju arī uzstāties.

– Ko dari ikdienā?

– Liela daļa manu spēku un laika, grozies kā gribi, aiziet, iedzīvojoties jaunā vietā, organizējot "May Fire Fest" un veidojot numurus kopā ar ugunīgajiem studijas "Fotia" dalībniekiem. Un vēl nesen iemācījos braukt ar velosipēdu.

– Kā tev iet ar latviešu valodas mācīšanos?

– Šī ir man ļoti svarīga tēma. Pagaidām viegli nav, bet pamazām process iet uz priekšu. Valodas apguvē esmu ļoti ieinteresēts, un pie tā strādāju, tiklīdz rodas kāds brīvs brīdis. Valodas barjera ļoti traucē komunikācijā ar dažiem cilvēkiem. Par laimi, esmu nokļuvis valodas apguvei labvēlīgā vidē un novēroju pozitīvus rezultātus. Papildus tam, uzreiz pēc festivāla taisos pierakstīties uz valodas kursiem.

– Vai tev skolā bija labas atzīmes?

– Mums bija piecu baļļu sistēma. Nezinu, vai tas daudz ko izteiks, bet manas atzīmes pārsvarā bija 3-4 līmenī. Man ļoti nepatika pildīt mājasdarbus, par ko uz mani vienmēr dusmojās skolotāji. Taču skola bija ar padziļinātu matemātisko priekšmetu apguvi – ar informātiku, matemātiku un vizuālo mākslu man gāja labi. Es neskaitu tādus priekšmetus kā fizkultūra, kuros augstu atzīmi iegūt pavisam vienkārši varēja jebkurš tizlenis, un iespringt nevajadzēja nevienam. Jāatzīst gan nopelns – tieši skola bija vieta, kur man radās ieradums starpbrīžos žonglēt savu cepuri.

– Vai bērnībā daudz darīji blēņas? Pastāsti par kādu no tām!

– Man šķiet, es bērnībā biju diezgan jauks, mierīgs un paklausīgs puisītis. Atceros, aptuveni astoņu gadu vecumā es divas dienas pēc kārtas laukos centos iemācīties rupji lamāties, un man pat sanāca. Bet kādos 16 gados izdzēru glāzīti šampanieša. Vēl mīlēju pa naktīm slepus no vecākiem spēlēt datorspēles. Šķiet, šīs ir pašas trakākās lietas, ko esmu toreiz sadarījis.

– Ja tu būtu supervaronis, kāds supervaronis tu būtu?

– Supervaronis? Domāju, no visiem supervaroņiem man visvairāk piestāvētu krokodils Gena.

– Ar ko pats lepojies visvairāk?

– Mans lepnums vienmēr ir bijuši un būs mani skolnieki, kas tagad strādā kolektīvos dažādās Krievijas malās. Deviņu gadu laikā viņu kļuvis ļoti daudz, un ar aktīvākajiem turpinu sazināties.

Otrs iemesls lepoties man varētu būt tas, ka esmu izstrādājis savu sistemātiskās apmācības struktūru poi jomā, par kuru esmu prātojis visā savā personīgās attīstības ceļā, un pie kā turpinu strādāt joprojām.

Iespējams, ne man to spriest, taču šķiet, ka esmu paspējis veikt būtisku ieguldījumu uguns šovu sfēras attīstībā savā dzimtenē, un tagad vēlētos ieguldīt visu, ko spēju, lai flow arts jomu attīstītu šeit, Latvijā.

– Kas bija iepriekšējais, ko skatījies TV? Kādēļ izvēlējies to skatīties?

– Pēdējā laikā ļoti reti skatos televīziju un vairs neesmu īsti izvēlīgs programmu ziņā, tomēr priekšroku dodu pilnmetrāžas filmām ar sagrozītiem sižetiem un humoru. Pie TV sēžos tikai pēc smagas darba dienas, kad prāts ne uz ko īsti vairs nav spējīgs, un es nezinu, kāpēc skatos to, ko tajos brīžos skatos.

– Kāds ir smieklīgākais atgadījums, kas pēdējā laikā ar tevi noticis?

– Kopš pārvākšanās gandrīz katru dienu notiek kas diezgan uzjautrinošs. Piemēram, kādu dienu bija diezgan jautri gan man, gan visiem apkārtējiem, kad pirms jauna promo video rullīša filmēšanas man tika piešķirti divi smagnēji priekšmeti, kurus nekad iepriekš nebiju turējis rokās. Šķiet, stundas līdz divu laikā iemācījos, kā grozīt un lidināt vēl kaut ko.

Process bija jautrs, bet tādi joki, protams, bez nopietnām sekām un smejoties var notikt tikai tad, ja māksliniekam ir ievērojamas zināšanas un pieredze. Nekādā gadījumā nevajag to atkārtot! Pats priekšroku dodu pirms izgājiena ar uguni līdz automātiskumam nostiprināt nepieciešamās kustības.

Ja vēlies Andreju redzēt darbībā, jau šodien dodies uz Rātslaukumu, kur notiks "May Fire Fest 2017", vai sekojiet studijas "Fotia" paziņojumiem par uzstāšanos Vecrīgas ielās!