Aicina uz Sklandraušu festivālu Dundagā

Kopā būšanas prieku visas dienas garumā nodrošinās daudzveidīga kultūras programma, tostarp būs iespēja izgaršot un baudīt daudzu cepēju radīto gardumu un šajā dienā Dundagā īpaši cildināto – sklandrausi.

Svētku programmu Dundagas Ev. luteriskajā baznīcā pulksten 12 aizsāks ģitārists Kaspars Zemītis un Anda Zemīte ar koncertu "Vasaras noktirne". No pulksten 13 festivāls turpināsies gan Dundagas pils parka estrādē, gan tirgus laukumā, gan Dundagas pilī un tās apkārtnē.

Festivāla ietvaros notiks tirgus, kurā varēs iegādāties ne tikai sklandraušus, bet arī svaigus, veselīgus un gardus dažāda veida mājražotāju izstrādājumus. Savu radīto produkciju piedāvās arī amatnieki.

Būs arī lieliska iespēja piedalīties pieredzes bagātu saimnieču vadītajā sklandraušu cepšanas meistarklasē, kā arī darboties citās radošās darbnīcās.

Savukārt festivāla programmu noslēgs mūzikas grupas "Juuk" koncerts un zaļumballe kopā ar muzikālo grupu "Galaktika".

Par sklandraušiem un festivālu

Pirmais Dundagas sklandraušu festivāls notika 2015. gadā, lai pievērstu uzmanību sklandraušu gatavošanas tradīcijai un tās pārmantošanai, atzīmētu sklandraušu iekļaušanu Eiropas Komisijas reģistra "Garantēta tradicionāla īpatnība" sarakstā.

Sklandrausis ir sens kurzemnieku ēdiens, ziņas par tā gatavošanu un ēšanu sniedzas senā pagātnē. Tā priekštecis ir vienkāršs ugunskura oglēs cepts neraudzētas rudzu mīklas rausis ar pildījumu. Par rauša pildījumu liecina arī tā nosaukums un uzlocītās rauša malas ("žogs’, "sklanda’), kas kalpojušas par aizsargu, lai pildījums neiztecētu ugunī. Tomēr šī vienkāršā rauša vēsturiskā nozīme transformējusies un kopš burkānu un kartupeļu ienākšanas Latvijas teritorijā, un šo dārzeņu straujas popularitātes iegūšanas, tie saistīti ar svētkiem – gadskārtām un svinamajām dienām. Tāpēc sklandrausis nav ikdienas ēdiens, bet svētki. Doma  par svētkiem un svētku prieku vieno arī visu festivāla programmu.

Par Dundagas pili

Dundagas pils ir vecākā un lielākā Ziemeļkurzemes pils, kas cieši saistīta ar baltvācu kultūras mantojumu. Tā celta līdzās Vanemas kuršu pilskalnam un kopš 1237. gada tika pierakstīta Rīgas bīskapijai, vēlāk – Rīgas domkapitulam un vairāk kā 200 gadus (līdz 1920. gada agrārreformai) tā piederēja muižnieku Ostenzakenu dzimtai, kas no šejienes pārvaldīja kā Ziemeļkurzemi, tā – Dienvidkurzemi. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam 2021. gadā noslēdzās vērienīgi pils atjaunošanas darbi – tika atjaunota daļa pirmā un otrā stāva telpu.